Uz patiesiem notikumiem balstītā "Patriotu diena" ataino nepatīkamos notikumus 2013. gada 15. aprīlī – divu spridzekļu eksploziju Bostonas maratona laikā – un tālāk sekojošās teroristu “medības”. Šoreiz sākšu ar secinājumu jeb beigu sajūtām – kopumā man filma mazliet tomēr nepatika. Un tagad prasās pēc paskaidrojumiem, kāpēc tā.

Pēdējā filma, pēdējā grāmata. Viss pēdējais, noslēdzošais. Tā kā katra grāmata un filma kļūst arvien nopietnāka, tad tikai loģiski, ka pēdējā filma ir piesātināta ar emocijām. Šī ir vienīgā no visām filmām, kas spēja sasniegt tos augstumus, ko es no tās sagaidīju.

Pēdējās divas filmas ir jāuztver kā viena ļoti gara filma, kas vidū pārdalīta uz pusēm. "Nāves dāvesti (1. un 2. daļa)" ir tā četrarpus stundas garā ekranizācija, pēc kuras vajadzētu ilgoties visiem faniem, jo cilvēki vienmēr par ekranizācijām ir teikuši: "Man nebūtu iebildumu skatīties vairākas stundas garu filmu, ja tajā tiešām viss būtu iekļauts."

Režisore Liene Linde savā jaunākajā īsfilmā "7 neveikla seksa reizes" neuztver visu pārāk nopietni, pat ja runa ir par cilvēku, kuram tu nevari pateikt "nē". Iespējams, tas arī ir pirmais solis, lai beidzot pateiktu "nē" un dotos tālāk.

"Kubo un divas stīgas" ir studijas "Laika" ceturtā "stop-motion" pilnmetrāžas animācijas filma, un studija ir noteikusi pilnīgi jaunu standartu, kā šādām animācijas filmām vajadzētu izskatīties. Nešauboties var pateikt tikai vienu - "Kubo un divas stīgas" ir viena no visskaistākajām "stop-motion" filmām vēsturē.

Mums nācās krietnu laiciņu pagaidīt, līdz iznāk šī ekranizācija, kas ir balstīta uz Dena Brauna bestselleru "Inferno". Filma nav pārāk uzticīga grāmatas motīviem, bet mēs vienalga saņemam labu ekranizāciju, kas ir nedaudz drūmāka un vizuāli pievilcīgāka nekā iepriekšējās filmas.

Kino pasaules apsēstība ar vilcieniem ir tikpat sena kā pats kino, un vilciena tēlam ir plaša metaforu amplitūda – tas ved uz nākotni, uz citu pasauli vai, dzīvei burtiski skrienot gar acīm, tuvina mūs nāvei. Bet, pirms tā pienāk, var ielūkoties blakussēdētāja telefona ekrānā vai kļūt par liecinieku intīmiem brīžiem svešu cilvēku dzīvēs.

"Swiss Army Man" noteikti ir viens no oriģinālākajiem un neparastākajiem darbiem, kas pēdējā laikā ir redzēts. Var teikt, ka tēma jau ir apskatīta daudzās filmās, bet reizēm svarīgāk ir nevis tas, ko tu pasaki, bet gan tas, kā tu to izdari.

Psihedēliskā irāņu filma “Pūķis nāk!” (“A Dragon Arrives!”) šo dzīves “grūti noticēt paša acīm” sajūtu notver nevainojami, pasniedzot to pavisam šarmantā iesaiņojumā. Filma ir moderna, “reālos notikumos balstīta”, pasaka, kas eleganti lavierē starp savstarpēji kontrastējošiem žanriem.

Mēs visi zinām, kam zvanīt, ja tuvākajā apkaimē notiek kas dīvains. Vai šī ir labākā filma, ko esmu redzējusi? Nē. Arī ne smieklīgākā vai ar labākajiem specefektiem, vai vislabāk nostrādāto scenāriju. Bet "Ghostbusters" ir laba filma, garantēts labi pavadīts laiks un lieliska izklaide!

Mēs visi vairāk vai mazāk esam pazīstami ar Šekspīra sarakstīto traģēdiju par Romeo un Džuljetu. Mūsu zemē šis stāsts filmā tiek apspēlēts ar krievu – latviešu attiecībām, konfliktiem, par pretstatiem, naidu starp abām tautām, jo filmā Romeo ir krievu tautības puisis, bet Džuljeta latviešu meitene.

Esmu liels šīs filmas fans, un beidzot sadūšojos uzrakstīt par to rakstu. Šis ir mans pirmais raksts par mīļāko filmu. Pirmo reizi filmu noskatījos piecus gadus atpakaļ, un kopš tā laika filmu esmu noskatījies 26 (!) reizes, un man filma vēl joprojām nav apnikusi.