2016. gada lielākie kino prieki

Jāsaka, kā nu ir, – 2016. gads nav bijis viegls gads (lai neteiktu vairāk). Arī kino pasauli satricināja ne viena vien bēdu vēsts par brīnišķīgiem talantiem, kuri devušies aizsaulē (visus pat uzskaitīt nevar). Taču gads jau ir pavisam tuvu savam noslēgumam, un jebkuru posmu tomēr gribas noslēgt uz pozitīvas nots, tāpēc šoreiz mēs, Kinoblogeri, padalīsimies ar tiem gada kino notikumiem, kuri šajos 12 mēnešos mums pašiem ir sagādājuši visvairāk prieka un patīkamu brīžu, un tādu patiesībā ir bijis ļoti, ļoti daudz – gan festivāli, gan klasiskie seansi, gan jaunumi par topošām filmām un kas tik vēl ne! Protams, gaidīsim arī jūsu iespaidus par to, kas šogad kino jomā ir piedzīvots un pārdzīvots!

Green Room, Zaļā istaba

Alvis Gļeba:

1. Kinofestivāli “Spektrs V” un “Spektrs VI”, jo tie ļāva uz lielā ekrāna iepazīt nelielas, tomēr lieliskas filmas, no kurām liela daļa uz lielajiem ekrāniem Latvijā vairs nenonāk. Bet visspilgtāk no tiem man atmiņā palika tieši jaudīgais “Spektrs V” nobeigums ar filmu “Green Room” un nelielu rokgrupas “Parára” koncertu pirms tās.

2. Serdžio Leones vesternu “A Fistful of Dollars”, “For a Few Dollars More” un “The Good, the Bad and the Ugly” seansi uz lielā ekrāna, pateicoties kuriem es iemīlēju žanru, kurš nu jau ir miris.

3. Filma “Swiss Army Man”, kura lieliski pielietoja savu oriģinalitāti, kā arī (vismaz mani personīgi) pirmo reizi pārliecināja, ka 2016. gads tomēr bija pārbāzts ar lielisku kino.

4. Burtiski neatkārtojamais “Pulp Fiction” 35mm seanss, kas ļāva izbaudīt izcilu mūsdienu kino klasiku vispiemērotākajā formātā, kāds vien ir iespējams.

5. “Matrix” triloģijas maratons, kurš tā pa īstam pierādīja, cik ļoti Latvijā cilvēki ir gatavi atbalstīt klasisko filmu seansus, kā arī pārbaudīja skatītāju izturību, jo trīs filmas vienā vakarā tomēr nav nekāds joks.

Commando, Komando

Ilgvars Čevers:

1. Bērnības aktuālākās filmas “Commando” redzēšana uz kinoteātra ekrāna kopā ar citiem Ārnija aktiermākslas kvēlākajiem mīlētājiem. Neatkārtojami jautra un sirsnīga atmosfēra, kas tikai kārtējo reizi apstiprināja, ka Švarcenegeram ir īpaša vieta daudzu jo daudzu cilvēku sirdīs.

2. “Netflix” ienākšana Latvijas tirgū. Kas sākumā tika uztverts ar nelielu skepsi, šobrīd jau kļuvis par teju neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.

3. Joprojām turpinās un turpināsies komiksfilmu bums, un arī šogad netrūka veiksmīgu, mazāk veiksmīgu un ļoti neveiksmīgu veikumu, taču priecē, ka “Marvel vs DC” duelis vismaz ceļ (kaut arī pagaidām to dara tikai “Marvel”) šī kino apakšžanra latiņu un kvalitāti.

4. Keisija Afleka topošā labākā aktiera nominācija “Oskara” balvai par dziļi aizkustinošo darbu vienā no šī gada labākajām filmām “Manchester by the Sea”. Man patīk Keisijs.

5. Līdzās “Commando” vēl vairāku klasisko filmu redzēšana īpašā atmosfērā kinoteātrī – “Blade Runner”, “Pulp Fiction”, “The Royal Tenenbaums”.

Huntsman: Winter's War

Līva Spandega:

1. Iespēja atrasties vienā telpā un elpot vienu gaisu ar Krisu Hemsvortu, Šarlīzi Teronu un Emīliju Blantu “Huntsman: Winter’s War” preses dienu laikā. ‘Nuff said.

2. Nu jau ievērojami daudzskaitlīgie klasikas seansi uz lielā ekrāna – īpaši jāpiemin “Pulp Fiction” (35 mm seanss – šarms ir vienkārši nenoliedzams), “Blade Runner” (skudriņas skrien pār kauliem), “Commando” (filma man patiesībā vispār nerūp, bet atmosfēra bija neatkārtojama).

3. “Netflix” ienākšana Latvijā – skatīšanās paradumi tiešām ir mainījušies, piedāvājums ir gana apmierinošs, turklāt tas viss ir patiesībā ļoti lēti. Prieks, kur tu rodies!

4. “The Handmaiden” treileris – ne tik daudz pat pats treileris kā tāds, bet tajā skanošā dziesma, kas iepazīstināja mani ar muzikālo projektu “Vessel”, kas ir fantastiski ritmiska un čīkstoša kakofonija, ko klausīties fonā, kad kaut kas jādara.

5. Nakts seanss “Batman v Superman: Dawn of Justice” – prieks šoreiz bija trīskāršs: unikālā atmosfēra, atrodoties pilnā zālē nakts vidū, jaunā “SCAPE” zāle, kā arī pati filma (jā, es esmu viens no tiem uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajiem cilvēkiem, kam filma pat ļoti patika!).

"Game Of Thrones, Troņu Spēles"

Namejs Ercums:

1. “Game of Thrones” uz lielā ekrāna. Lai gan pati sērija nebija pārāk spēcīga, tās episkumu palielināja tieši lielais ekrāns, un lika vēlēties visu sezonu noskatīties kino.

2. Festivāla “Spektrs VI” noslēguma filma – Nocturnal Animals”, kas nu jau ir kļuvusi par manu gada favorīti.

3. “SCAPE” zāles atklāšana. Patīkami redzēt, ka Latvijā nu ir augstas kvalitāte kino ekrāns, uz kura ir iespējams izbaudīt jaunākos blokbasterus.

4. “Harija Potera” viktorīna, kas pavēra acis uz vairākām lietām par sēriju, kuras nebiju zinājis iepriekš, neskatoties uz to, ka likās, ka jau zinu par to visu.

5. “Alien: Covenant” un “Blade Runner 2049″ filmēšanas sākums. Prīkvels un turpinājums divām manām visu laiku mīļākajām filmām.

La La Land, La La Land: Kalifornijas Sapņi

Reinis Važa:

1. Commando” seanss pirms Ziemassvētkiem. Viens no jautrākajiem un pozitīvākajiem seansiem ever. Neatkārtojama pieredze.

2. Divu manu mīļāko gada filmu (“Sing Street” un “La La Land”) burvība un filmu skaistā mūzika, kura priecēja ilgi pēc filmu noskatīšanās.

3. Roberta De Niro un Martina Skorsēzes ilgi lolotā projekta “The Irishmanvirzība uz priekšu. Jau septiņus gadus gaidu filmu, un nākamgad beidzot sāksies tās uzņemšana.

4. Pulp Fiction” seanss 35 mm formātā. Vienreizēja pieredze.

5. 2016. gads atklāja, ka šajā pasaulē uz mūžu mūžiem man būs tikai viens Betmens – Bens Afleks.

Kriminālās ekselences fonds

Sergejs Timoņins:

1. Viens no lielākajiem gada priekiem – un prieks, ka ne man vienam, – bija mūsu pašu klasisko filmu seansi, kuri beidzot ieņēma paši savu, pilntiesīgu nišu pasākumu repertuārā. “The Matrix” triloģijas maratons, “Indiana Jones” filmas, “Blade Runner” “remasterētā” un “Pulp Fiction” 35mm versija – neticami un neaizmirstami kino pasākumi, par kuriem nedaudz skumji, ka tie vairs nekad nenotiks pirmoreiz!

2. “Netflix”, “Amazon”, “Shortcut”, “Viaplay”, IVI.ru u.c. pilntiesīga ienākšana Latvijā un mūsu ikdienā – vairs nav jālasa ārzemju resursos par kārtējo “Netflix” projektu un tad jāmeklē tas vietnē ar burtu T, bet gan vienkārši jāieslēdz “Netflix”, un tur tas ir! Maziem soļiem, bet civilizācija ienāk arī pie mums ar visiem saviem plusiem – un mīnusiem

3. Aktīva un entuziastiska dalība Latvijas filmu veidošanā. Ne visi to zina vai pamanīja (bet vajadzēja), taču Kinoblogeru vārdi ir, piemēram, filmas “Svingeri” titros un nav – “Melānijas hronikas” (bet nedaudz bijām klāt, kas izskaidro abu šo filmu iztrūkumu Kinoblogeri.lv rakstos – mēs nevaram recenzēt to, pie kā strādājām), bet sejas un “acting chops” būs redzami nākamā gada “Kriminālās ekselences fondā”! Protams, ka tas ir apzināts plāns…

4. “Harry Potter Studios London” apmeklējums. Varbūt nedaudz muļķīgi, bet po*ig, jo prieks ir prieks – un, ja pieaudzis vīrietis, pat nebūdams pārlieku liels tā visa fans (“Gredzenu pavēlnieks” forever!), var piecas stundas ar degošām acīm ložņāt pa filmu dekorācijām, tad kaut kas tur ir un kaut ko viņi dara pareizi. Un mēs arī!

5. Gada filmu tops. Sev par izbrīnu un pārsteigumu atklāju, ka manā personīgajā gada filmu topā praktiski nav komerckino, kuru, ja esam godīgi, ikdienā pārsvarā arī patērējam! Vainoju vecumu un Holivudu un ar bažām skatos uz nākotni – “Kino Kults” nepiedotu (ja vēl pastāvētu)!

Lubene, Pulp Fiction

Zane Timoņina:

1. “Pulp Fiction seanss”! Jo redzēt to 35mm formātā uz “Kino Citadele” otrā lielākā ekrāna bija vienkārši maģiska pieredze – skaists projektora mūža noslēgums un vienlaikus saldsērīga apzināšanās, ka filmlentei šajā kinoteātrī vietas vairs nav.

2. “Riga IFF” – Rīgas Starptautiskais kinofestivāls arī šogad sagādāja daudz un dažādu filmu, no kurām izvēlēties, bet lielākais prieks, ka festivālā bija iespēja redzēt filmas, kas kļuva par šā gada mīļākajām.

3. Kinofestivāls “Spektrs” – ar biedriem praktiski dzīvot kinoteātrī nedēļas garumā ir vesels piedzīvojums, un atmosfēras ziņā neviens cits pasākums “Spektram” nestāv klāt.

Uz tikšanos 2017. gadā ar jaunu sparu, filmām un kino priekiem! 

Saistītie raksti