“Pacific Rim: Sacelšanās”: Intervija ar Džonu Bojegu

“Pacific Rim: Sacelšanās” pasaules preses tūres laikā arī Kino Kultam (ar UzKino gādību) bija iespēja satikt filmas galveno lomu atveidotājus Džonu Bojegu un Skotu Īstvudu, kā arī režisoru Stīvenu Dinaitu, lai pie apaļā galda uzdotu tiem aktuālākos jautājumus par filmu, kino un dzīvi kopumā. Filmēt un fotografēt bija stingri aizliegts (tādēļ arī bilžuki no interneta), kā arī Īstvudam junioram bija kategoriski aizliegts jautāt jebko par papu, ko gan ne visi ievēroja. Bet visas trīs intervijas notika ārkārtīgi atraisītā, pozitīvā, varētu pat teikt, intīmā apaļā galda gaisotnē! Sāksim ar Bojegu, bet piestaigājiet arī pēc intervijām ar Skotu Īstvudu un Stīvenu Dinaitu jau pavisam drīz!

Sāksim ar būtisko – tu esi arī šīs filmas producents. Kādēļ tā? Vai esi vēlējies nokļūt Giljermo del Toro radītajā pasaulē, vai arī pats ietekmēt tās saturu? Kādēļ ne tikai tēlot, bet arī producēt?

[Smejas.] Nē, turpinājuma ideja vienmēr karājusies mata galā, un neviens nezināja, vai tas tiks īstenots vai ne. Es biju vienkārši aktieris, bet 2015. gadā dibināju pats savu kinokompāniju un vēlējos sadarboties tikai ar labākajiem. Losandželosā tikos ar daudzām studijām un kino studijām cerībā atrast labāko projektu, pie kura sadarboties, un “Legendary” bija viena no tām, ar kuru mums sakrita gan vīzija, gan arī reāls rīcības plāns. Un beigu beigās mēs kopīgi nolēmām, ka šis ir īstais projekts, kur man izmēģināt sevi arī producenta amatā.

Bet kādēļ vēlējies producēt tieši šo filmu? Vai tā bija vēlme kontrolēt galarezultātu?

Tā bija dažādu faktoru kombinācija. Es uzskatu, ka, neiedziļinoties citos [bez aktierspēles] filmēšanas aspektos, tu riskē ar to, ka tavi talanti un potenciāls netiks pilnībā izmantoti. Ja visu laiku piedalīsies līdzīgos projektos un atveidosi līdzīgas lomas, cilvēki nekad tā arī neuzzinās, cik ļoti daudzpusīgs aktieris vari būt. Un tā vietā, lai gaidītu, kad kāds sarakstīs man piemērotas lomas, es tikpat labi varu pats piedalīties procesā un radīt tās sev pats. “Zvaigžņu kari” atvēra man praktiski visas durvis, un es varu sadarboties ar kinoindustrijas spicākajiem talantiem – un es nedrīkstu laist garām šo iespēju. No otras puses, sava kinokompānija un savu projektu producēšana ļauj man pamanīt aktuālākos jaunos talantus ar spožākajām idejām – tādēļ tas viss ļoti organiski salikās kopā!

Pacific Rim: Uprising

Šajā filmā ir ļoti daudz humora. Vai tas ir tavs nopelns?

Jā, te ir smieklīgs fakts – mēs samontējām sākotnējo filmas versiju un kopā ar Stīvenu sapratām, ka tā ir pārāk nopietna! Kādēļ viss un visi ir tik nopietni, saspringti un dusmīgi? Mēs ieplānojām un realizējām aptuveni divu nedēļu piefilmējumus, kuri piešpricēja filmai humoru. Es aizlidoju uz Losandželosu, un tur mēs arī nofilmējām visas papildu ainas – piemēram, saldējuma aina nebija sākotnējā filmas versijā, bet tā maina visu dinamiku starp mani un Skota varoni.

Filmā ir ārkārtīgi daudz darbības, un katra jēgeru kustība izskatās perfekti atstrādāta. Kā tas vispār bija iespējams, un kā tas izskatījās filmēšanas laukumā?

Jā, tā praktiski bija horeografēta deja, balets.

Vai katra jēgeru kustība bija iepriekš izdomāta?

Lielākoties jā – kā tas notiek ar šāda tipa lielbudžeta filmām, arī darbības ainas ir detalizēti aprakstītas scenārijā, kas, ko, kur un kā dara, kura ēka tiks iznīcināta kurā mirklī, un tamlīdzīgi. Bet tad mēs ļoti ilgi slīpējām horeogrāfiju ar pre-viz (previzualisation) animācijām, burtiski sēdējām ar Stīvenu un apstiprinājam katru kustību. Un tikai tad, kad bijām pilnīgi droši par to, devāmies filmēt visu nepieciešamo.

Vai apsvēri piedalīties arī ne fantastikas žanra projektā? Tev tikko bija filma “Detroita”, un tā ir patiešām jaudīga, spēcīga, citāda filma. Vai arī tas vairāk ir atkarīgs no tā, kas tiek piedāvāts?

Tas ir vairāk par stāstu. Džeiks [Pentekosts] man likās ļoti interesants, intriģējošs varonis, un man patika izaicinājums. Tas ir forši. Iespējams, kāds brīnīsies, kādēļ piedalos divās masīvās fantastikas filmās pēc kārtas – tādēļ, ka es varu to atļauties. [Smejas.] Man patīk būt daļai no šiem stāstiem, kuri piedāvā skatītājiem jaunas, vēl neredzētas pasaules, un abos mani varoņi ir pietiekami atšķirīgi, lai sniegtu man aktierspēles izaicinājumu. Es uz to skatos tā – ja es savā galvā varu ielikt Finnu [Bojegas varonis “Zvaigžņu karos”] un Džeiku vienā istabā un viņi ir gana atšķirīgi viens no otra, man nav iemeslu nepiedalīties šajos projektos.

Vai saskati līdzību starp “Pacific Rim: Sacelšanos” un “Attack the Block”? Abas filmas stāsta par citplanētiešu iebrukumu.

Patiesībā nē, es galīgi nevaru tās salīdzināt. Daudzi man šo jautā, bet šīs filmas nāk no pilnīgi dažādām pasaulēm. Džeiks ir skaļš un mokās ar iekšējo drāmu, bet Mozus ir daudz klusāks, piezemētāks varonis. Kā arī briesmoņi – tie šajā filmā ir daudz, daudz, daudz lielāki!

Pacific Rim: Uprising

Tavs varonis – man šķita, ka viņš ir pilnīgi reāls, ticams personāžs, bet viņš netika pat pieminēts pirmajā filmā. Es pilnībā noticēju, ka tieši šis ir Stakera Pentekosta dēls. Vai tev bija iespēja parunāt ar Idrisu Elbu par viņa personāžu?

Ak, nē, viņš galīgi nebija iesaistīts šajā filmā.

Pat ne ārpus filmēšanas, privātā sarunā?

Nu, viņš man atsūtīja īsziņu ar apsveikumiem, bet tas arī viss. Šī ir būtiska varoņa personības daļa, kad viņš saka: “Es neesmu mans tēvs, es neesmu viņš.” Bet tajā pašā laikā mēs gribējām, lai skatītāji jūt šo varoņu saistību, lai skatītāji patiešām noticētu, ka Džeiks ir Stakera dēls. Un tas mani arī piesaistīja šajā lomā – Džeikā ir pietiekoši daudz rakstura īpašību, kuras viņš ir mantojis no sava tēva, un tajā pašā laikā man ir pietiekami daudz, kur izpausties, lai nebūtu akli jākopē cita izveidots varonis. Un man patika tas, ka es varu būt daudz, daudz nenopietnāks!

Turpinot par to pašu – vai sanāca aprunāties ar Skotu [Īstvudu] par šo tēmu, jo viņa tēvs arī ir diezgan zināms? [Visi smejas.] Arī Skots nav viņa tēvs, bet viņi abi darbojas vienā industrijā…

Nē! Bet šī ir ļoti interesanta sakritība par mūsu un mūsu varoņu tēviem, kuri ir labi zināmi un kas nes sev līdzi zināmu atbildību. Es neesmu ticies ar Skota tēvu, bet viņš pats ir vienkārši neiedomājami smieklīgs, īsta smieklu un jautrības bumba, ar kuru nekad nav garlaicīgi. Bet, nē, es neesmu jautājis Skotam par viņa tēvu un līdzībām ar filmu. Varbūt jāpajautā. Vai arī jūs pajautājiet, satiksiet viņu pēc pāris minūtēm! [Visi smejas.]

Giljermo del Toro – vai un cik viņš bija iesaistīts šajā filmā?

Jā, projekta sākuma stadijās viņš bija iesaistīts, bet tad viņš devās uzņemt savu mazo projektu, kurš pavisam nesen atnesa viņam “Oskaru”. Bet mums sanāca aprunāties, un bija nenovērtējami saņemt no viņa padomus par filmas pasauli – gan man, gan arī īpaši Stīvenam [Dinaitam]. Tam ir liela nozīme, jo mēs plosījāmies pa Giljermo radīto smilšukasti, kuru viņš ir uzbūvējis, bet viņš bija ļoti atbalstošs, tostarp attiecībā uz mūsu pašu idejām.

Vai viņam bija kāds īpašs padoms tieši tev?

Ne tik ļoti par manu varoni, cik par darbu industrijā kā tādu, un mūsu industrijā tev ir jāciena režisors, un tas ir Stīvs. Kā Stīvs teiks, tā jābūt.

Vai Giljermo ir režisors, par kuru fano arī personīgi?

Man ļoti patika “Ellespuika”! Tieši tādēļ arī gāju skatīties pirmo “Pacific Rim”, kā liels Giljermo fans. Un “Ellespuikas” gadījumā es gāju skatīties tieši uz Ronu Perlmanu, kuru es arī ļoti cienu un respektēju – tolaik es vēl nezināju ne režisorus, ne citus filmu veidotājus, bet man uzreiz iekrita acīs “Ellespuikas” unikālais stils. Giljermo vienmēr padziļināti izstrādā savus personāžus, neskatoties uz to, ka tās var būt arī lielas, izklaidējošas fantastikas filmas – tas man parādīja, ka arī izklaides filmās var būt dziļš stāsts un prātā paliekoši personāži, un tas ir mērķis, uz kuru tiekties.

Pacific Rim: Uprising

Vai ir vēl kādas kino personības, kuras tevi ir īpaši iedvesmojušas?

Kad es biju jaunāks, es neko īsti nezināju par kino, un man tas maz rūpēja. Es neizpratu sistēmu un to, kā viss darbojas, – es redzēju tikai gala produktu, filmu, un tās man dalījās kategorijās “patīk” un “nepatīk”. Tikai tad, kad es pats sāku filmēties, es sāku izprast visu procesu, kā viss darbojas, un tā tālāk.

Tu sāki tēlot jau no mazotnes, pareizi?

Jā, bet tas pārsvarā bija teātrī, teātris bija mana štelle. Es mīlu Šekspīru, un, dzīvojot Londonā, tu vari izbaudīt visdažādākās Šekspīra darbu interpretācijas dažādajos Londonas teātros, no klasiskām līdz pilnīgam avangardam. Un es skatījos un piedalījos teātrī daudz vairāk, nekā saskāros ar kino.

Vai vēlētos producēt arī kādu Šekspīra darbu?

Ha, protams, bet tas ir milzu darbs. Es tikko beidzu piedalīties vienā skatuves projektā, tas ir milzīgs darbs.

Kāda tipa filmas tu vēlētos producēt?

Es vienmēr saku – interesantus stāstus no interesantām un neparastām perspektīvām. Stāsts, kurš varbūt maina mūsu priekšstatus par to, kas ir galvenais varonis vai varone, un kā mums tam līdzpārdzīvot. Piemēram, šobrīd es skatos seriālu “Black Mirror” un esmu kaifā no tā, kā tā autori paņem pavisam parastus cilvēkus un padara tos par šo aktuālo un mūsdienīgo stāstu galvenajiem varoņiem, pievienojot klāt izcilus sociālos komentārus. Tas ir fantastiski. Stāstiem ne vienmēr jābūt par cēliem, skaistiem varoņiem, kuri glābj pasauli, – es vairāk gribētu pievērsties reālajai dzīvei, patiesiem stāstiem, situācijām un cilvēkiem!

Kino Kults izsaka vislielāko pateicību UzKino par piedāvāto iespēju satikt un nointervēt iemīļotās lielā ekrāna zvaigznes!

(Intervija ir saīsināta un koriģēta, lai to būtu baudāmāk lasīt.)

Saistītie raksti