2017. gada pārvērtētākās un nenovērtētākās filmas

Patīkamās pārdomās par gada lieliskākajām filmām un gada iespaidīgākajiem kino piedzīvojumiem pagremdējāmies. Nu laiks kaut kam nedaudz strīdīgākam, jo cik tad var tikai par to labo vien? Tāpēc šoreiz paskatīsimies uz tām gada filmām, kuras, mūsuprāt, ir bijušas nepelnīti pārslavētas, un, lai raksts nesanāk pilnīgs rūgumpods, palūkosimies arī uz tām, kuras bija pelnījušas vairāk apčubināšanas un mīlestības.

Transformers: The Last Knight, Transformeri: Pēdējais bruņinieks

Alvis Gļeba

Ilgi domāju, tomēr nevaru atminēties kādu filmu, kas šogad būtu īpaši riebusies, kamēr pārējā pasaule par to ir bijusi sajūsmā. Šogad drīzāk ir piemeklējusi sajūta, ka filmas netiek pienācīgi novērtētas, un piemēru tam diemžēl ir ļoti, ļoti daudz. Tostarp “mother!” un “Blade Runner 2049” – divas izcilas filmas, kuras izgāzās kases ieņēmumos. Un ne tikai šīs divas. Diemžēl.

✓ “Transformers: The Last Knight” – nenovērtētu filmu šogad netrūka, bet, par laimi mums, ir kritiķi, kuri par spīti skatītāju pretenzijām spēj šīm filmām sniegt pienācīgus vērtējumus. Tomēr Maikla Beja pēdējos (?) “Transformerus” šoreiz nemīlēja nedz skatītāji (uz pusi mazāki ienākumi kā iepriekšējai filmai), nedz arī kritiķi, kuri šo meistardarbu uztvēra pārāk, pārāk nopietni. Ja iepriekšējie “Transformeri” jau spēja dzēst veselo saprātu, tad “The Last Knight” ir Beja “magnum opus”. Bez jokiem. Tiesa, varbūt “Criterion” kolekcijā šo filmu gluži nevajadzētu iekļaut, toties varam vismaz novērtēt faktu, ka režisors ar savu neizprotamo vīziju ir radījis būtībā lielbudžeta “The Room”. 

Wonder Woman, Brīnumsieviete; Logan Lucky, Loganam veicas

Augusts Barkovskis

X “Wonder Woman” – lielais “DC Comics” triumfs, kas saņēmis komplimentu “bija labāk par “Betmenu un Supermenu””. Tas gan drīzāk skan kā uzbrauciens, jo sievietes iekļaušana vājā formulā šoreiz neveda pie spilgta rezultāta.

Logan Lucky” – tikpat ātri, cik filma parādījās kinoteātru repertuāros, tā arī tika aizmirsta. Daniels Kregs, Čenings Teitums, Ādams Draivers kopā ar neatkārtojamo Stīvenu Soderbergu sagādāja daudzslāņainu izklaides kino. Ar stilu paķēra uz muļķi ne vienu vien. Vilšanos sagādāja tikai retajam.

Wonder Woman, Brīnumsieviete; Win It All

Ilgvars Čevers

Saprotu, ka ir 2017. gads, un visi ir tik jūtīgi pret visu un visiem, bet “Wonder Woman” mani neuzrunāja tik ļoti kā citus. Noteikti palaidu garām neskaitāmas nianses, kas šo filmu atšķir no citām maskulīnajām supervaroņu filmām, taču pārlieku daudzie “slow-motion” kadri, “cheesy” dialogi un noslēgums ar kārtējo CGI ļaundari un sprādzieniem visapkārt manī drīzāk raisīja “ko, atkal?” reakciju. Līdzīgas sajūtas bija pagājušajā gadā pēc “Deadpool” noskatīšanās – pozicionēta kā filma, kas it kā apgāž kājām gaisā visu komiksfilmu žanru, bet uz mani iedarbojās precīzi nekā. Varbūt tas tualetes humors, varbūt jau līdz kaklam visas tās filmas, grūti pateikt. (Lūgums šo viedokli nepārprast, esmu pret mizogīniju, uzaugu ar divām māsām utt.)

✓ Ne tik ļoti nenovērtēta, cik drīzāk vienkārši nepamanīta – “Win It All”. Viens no maniem “man-crush” Džeiks Džonsons, vistaupīgākais “indie” režisors Džo Svanbergs un “Netflix” nauda kopā uzmeistaroja visai saistošu stāstu par cilvēku, kurš mēģina pagriezt savu dzīvi uz labo pusi, taču pagātnes netikumi joprojām nedod mieru.

Baby Driver, Zaļknābis pie stūres; Wonder Wheel, Brīnumu rats

Kristians Fukss

Baby Driver” – parasta asa sižeta filma, kura tikusi vērtēta pārāk labi. Kritiķu un skatītāju slavēta, tā izceļas kā viena no gada labākajām filmām, tomēr, izņemot lielisko skaņu celiņu un filmas pielāgošanos tam, citus plusus šai filmai nespēju saskatīt.

Wonder Wheel” – kritiķu lielākoties neatzīta, saukta par sliktāko Vudija Alena filmu un par vienu no gada lielākajiem sarūgtinājumiem. Tomēr šajā filmā saskatīju ko vairāk par vienkāršo scenāriju, filmā var novērtēt brīnumskaistu kinematogrāfiju, lieliskus aktieru sniegumus un burvīgu, nostalģisku noskaņu aizraujošā stāstā.

Get Out, Prom!; King Arthur: Legend of the Sword, Karalis Arturs: Leģenda par zobenu

Līva Spandega

Es nezinu, vai es vispār tā īsti uzdrīkstos to teikt, bet Džordana Pīla debija režijā “Get Out” tomēr īsti līdz galam neuzrunāja – vismaz noteikti ne tādā sajūsmas līmenī, kādu var novērot kino pasaulē šobrīd. Filma nenoliedzami ir laba, spriedzes pilna un asas satīras caurvīta. Taču “Get Out” pirmās divas trešdaļas brīžiem vilkās ļoti lēnām, un vietām bija vienkārši… garlaicīgi.

✓ Nav jau tā, ka Gajs Ričijs ar savām filmām saviem skatītājiem pavērtu kaut kādus nebijušus, neredzētus apvāršņus – tās visas savos pamatos ir veidotas pēc diezgan līdzīga šablona. Tāpēc liels bija pārsteigums, noskatoties kritiķu pelto un skatītāju nemīlēto “King Arthur: Legend of the Sword” un saprotot, ka filma ir vienkārši stilīgs, jestrs, asprātīgs un fantastiski izklaidējošs jandāliņš. Vai tā ir viena no gada labākajām filmām (lai ko tas arī nenozīmētu)? Protams, ka ne. Bet tā noteikti bija viena no lieliskākajām iespējām uz pāris stundām pilnīgi aizmirsties kino zālē un izpriecāties no sirds, skatoties, kā puiši plēšas Daniela Pembertona lieliskā skaņu celiņa pavadījumā.

Baby Driver, Zaļknābis pie stūres; Only the Brave, Tikai drosmīgie

Reinis Važa

Ir vairāki varianti, bet īpaši šogad izceļas “Baby Driver”, kurā nespēju saskatīt neko no tā, par ko lielākā daļa skatītāju slavēja šo darbu – vissliktāk sarakstīto, tukšāko, nevienmērīgāko, bezemocionālāko Edgara Raita darbu.

✓ Lai gan filma neiekļuva manā iemīļotāko un atzītāko šī gada filmu TOP 10, mani ļoti patīkami pārsteidza “Only the Brave”. Emocionāli spēcīga katastrofu drāma ar brīžiem sirreāli iespaidīgiem notikumiem un ainām, kura lika just līdzi un brīžiem aizturēt elpu. Ticu, ka šī ir viena no tām filmām, kuru skatīšos ik pa laikam vēl un vēl.

Blade Runner 2049, Pa asmeni skrejošais 2049; mother!, Māt!

Sergejs Musatovs

Ja “Blade Runner” ir “noir” detektīvs ar patiesi interesantu filozofisko jautājumu par mūsu dvēseli un eksistenci, tad filmas turpinājums ir vizuāli skaista “action” filma ar diezgan vāju sižetu, kurš tiek kompensēts ar filozofisko “bullšitu”. Filmas interesantākā daļa ir K attiecības ar virtuālo lēdiju — bet to mēs jau redzējām filmā “Her”, turklāt ar daudz interesantākiem ieskatiem.

“mother!” – šī nav tā filma, kuru var izanalizēt, kāpjot pa kāpnēm uz izeju pēc pavadītā seansa. Daļa no auditorijas šo filmu vienkārši nesaprot (neieskatās simbolos). Daļa no kritiķiem sarausta to gabaliņos un analizē tā, it kā tur būtu prognozēts “bitcoin” burbuļa sprādziens*. Tā vietā, lai redzētu filmu tādu, kāda tā ir,** — buldozers, kas izbrauc cauri visām skatītāju ekspektācijām. Aronofskis šobrīd dzer viskiju ar sejas izteiksim “No fucks given”.

* Awwshit, atsaucēs uz tām aktuālām lietām! 2018, yo, it’s coming.

** Iesaku izlasīt šo sleju no Mārtina Skorsēzes.

Dunkirk, Denkerka; Brigsby Bear, Lācēna Brigsbija piedzīvojumi

Sergejs Timoņins

“Dunkirk” – pat ja ieliku savā topā par uzdrīkstēšanos/tehnisko izcilību, nevar nepiekrist, ka karalis brīžiem ir kails. Vai vismaz basām kājām vai pat bez biksēm. 

X “Baby Driver” – forša filma, bet nu jau kādu laiku esam stadijā, kad “vienkārši forša filma” tiek celta gaismā kā pasaules šedevrs, jo vienkārši nav vāja. Nevienai filmai nav jābūt vājai, tas nav kvalitātes kritērijs, ja filma ir vienkārši sanākusi (un “Baby Driver” nav bez mīnusiem).

✓ “Brigsby Bear” – muļķis tas, kurš neredzēja. Bet, ja nopietni, tad 99% cilvēku, kas šo filmu noskatījās, nosauca to par vienu no savām gada (ja ne mūža) filmām. Diemžēl tikai 1% to izdarīja – tāpat kā, piemēram, “Good Time” gadījumā, pie vainas filmas mārketings (arī nosaukums), kur cilvēki domā par filmu (abām filmām) visu ko, tikai ne to, kas tās patiesībā ir.

The Killing of a Sacred Deer; Spoor

Zane Timoņina

X “Svētā brieža nogalināšana” / “The Killing of a Sacred Deer” – grieķu režisors Jorgs Lantimoss kino aprindās jau šķietami pasludināts par ģēniju – viņa filmas tiek slavinātas kā drosmīgas, atmaskojošas, neērtas, un to savdabīgais stils pulcējis ārkārtīgi plašu fanu pulku. Taču, lai kā cenšos, Lantimosa sadistiskajos manekenu stāstos un hermētiskajās, sterili svešajās pasaulēs nespēju saskatīt ko vairāk par pašmērķīgu atsvešinājuma kultivēšanu. Kamēr režisors koncentrējas uz auditorijas šokēšanu, “Svētā brieža nogalināšana” atduras ietiepīgā provokācijā un gluži vienkārši bezjēdzībā.

✓ Agņeškas Holandas “Spoor” (“Pokot”) – ievērojamās poļu režijas veterānes (viņa, starp citu, uzņēmusi arī vairākas “The Wire” un “House of Cards” sērijas) intensīvais medību sezonas detektīvtrilleris ir Holandas meistarības apliecinājums. Tas ir sociālu un politisku ideju caurstrāvots, vizuāli elegants un atmosfērisks kinodarbs, kura vitalitāte, harismātiskie tēli un ārkārtīgi saistošā tonālā savdabība ļauj piedot filmai visus tās negludumus. Polijas politiskā klimata atspoguļojums, feministisks ekotrilleris, “Fargo” poļu gaumē – presē filma raksturota visvisādi. Pati režisore to jokojot nodēvējusi par “No Country For Old Women”.

Saistītie raksti

  • Ernests Kečko

    Pievienojos par “Wonder Woman” – es arī nesapratu, par ko sajūsmināties. “Baby driver” arī lika vilties slavinošo atsauksmju dēļ. Es pie vilšanās turpat pievienotu arī “IT” pārāk lielo ekspektāciju dēļ. Kā pozitīvos izceltu “Wind River”, “Jungle”, “The Wall”, “Kong: Skull Island”.

  • Jānis Melnis

    Par daudz uzmanības : “Baby Driver” , “Get Out”, “Good Time”, “mother !”, “The Nile Hilton Incident”, “I Don’t feel at home in this world anymore”, “Tulip Fever”, “Заложники” – kaut publika zem 30 visas šīs filmas var droši atķeksēt savā skatāmlistē.
    Par maz uzmanības : “Shot Caller”, “Mein Blind Date Mit Dem Leben”, “Как Витька Чеснок вез Леху Штыря в дом инвалидов”, “Gauguin – Voyage de Tahiti”.