Karaļa Konga vēsture: otrā daļa

Raksta pirmo daļu meklējiet šeit.

1975. gadā itāļu producents Dino de Lorentiss no studijas RKO iegādājās tiesības radīt pirmo īsto “Karaļa Konga” atsāknējumu. Ap šo laiku tehnoloģijas bija attīstījušās, tomēr lielais pērtiķis dīvainā kārtā vairāk atgādināja lielu spalvainu cilvēku pērtiķa maskā, nevis draudīgu briesmoni. Un, pat ja filmu nesagaidīja pārāk labas atsauksmes, tā izpelnījās gan “Oskara” balvu par specefektiem, gan arī turpinājumu, turklāt tapšanas procesā bija zināmas līdzības ar oriģinālu. Pirmkārt, filmēšanai tika uzbūvēts milzīgs pērtiķa modelis, bet diemžēl tas bija pārāk sarežģīts izmantošanai. Otrkārt, galvenās lomas atveidotāja Džesika Lenga (kurai šī loma palīdzēja izsisties kā aktrisei) vienu no filmēšanas ainām pavadīja slapjā aukstumā uz plosta, kuram apkārt riņķoja haizivis…

Kā izrādās, ne viss ir zelts, kas spoži spīd, jo tālāk sekoja kārtējais Konga filmu turpinājums “King Kong Lives”, kas skatītājus iepazīstināja ar Lēdiju Kongu, un, visai loģiski, arī ar Konga mazuli. Šī, visticamāk, arī paliks pirmā un pēdējā reize, kad šie tēli bija redzami uz lielā ekrāna, jo filma izgāzās visās šī vārda nozīmēs. Tā pat izpelnījās nomināciju “Zelta avenes” balvai par sliktākajiem specefektiem! Turklāt viens no filmas aktieriem Pīters Gētzs par filmēšanos saņēma vien nieka 12 centus. Sava honorāra čeku Gētzs esot ierāmējis mājās pie sienas.

King Kong (1976)

Vienmēr sarežģītās autortiesības

Visam šim, protams, līdzi nāca arī sliktā puse, jo ap Karali Kongu laika gaitā vienmēr ir virmojušas autortiesību problēmas. Sākot jau ar Konga izmantojumu austrumu filmās – ir jāatgriežas pie fakta, ka Džons Beks tiesības studijai “Toho” pārdeva pats uz savu roku. Kūpers ar šo atgadījumu, protams, nebija pārāk apmierināts, tādēļ sūdzēja tiesā gan Beku, gan arī pašu studiju RKO. Kūpers par savu taisnību bija gana pārliecināts, jo tēlu tomēr izdomāja viņš pats, bet studijai tika pārdotas tiesības vien uz pirmo divu filmu veidošanu. Diemžēl viss nebija tik vienkārši, jo Kūpers, atgriežoties mājās no Otrā pasaules kara, konstatēja, ka visas rakstiskās liecības par darījumu ir pazudušas. Tā nu tiesa lēma par labu RKO.

Arī Lorentisam bija zināmas problēmas ar Konga tiesībām pēc tam, kad RKO viņam tās pārdeva uz divām filmām. Studija “Universal” pēc šī darījuma ātri vien vērsās tiesā, jo viņiem savukārt esot bijusi noruna, kā nākamās filmas veidos tieši viņi. Gandrīz vai automātiski tiesas cīņā iesaistījās arī Kūpera dēls, kurš pārstāvēja savas ģimenes tiesības uz milzu pērtiķi. Tā nu varēja sākties ilga un spraiga tiesas cīņa, kuras notikumi varētu pat veidot atsevišķu filmu (jau divi honorāri?).

Tiesas lēmums bija šāds – tiesības uz pirmajām divām filmām pieder RKO, tiesības uz turpinājumiem ir publiskas, tādēļ tās saņem “Universal”, bet Kūperi atgūst tiesības uz personāžu, vārdu un stāstu, kas jebkurā gadījumā bija liela uzvara. Kūpera dēls šīs tiesības ātri vien pārdeva “Universal”, bet viņi plānoto Konga filmu nolēma pārcelt uz nenoteiktu laiku.

Drīz vien pienāca 1981. gads, kad iznāca “Nintendo” leģendārā videospēle “Donkey Kong”. Tajā mazam vīrelim (kurš pēc skata atgādināja Mario) nācās glābt princesi, izvairoties no milzu pērtiķa (kurš līdzinājām Karalim Kongam) sviestām mucām. “Universal” nolēma, ka, ja reiz viņiem pieder Kongs, viņiem pieder viss, kas ar to saistīts, tādēļ “Nintendo” tika iesūdzēti tiesā. Šajā gadījumā “Universal” sevi atkal pataisīja par muļķiem, jo, spriežot pēc tiesas lēmuma, viņi cīnījās par tiesībām, kuras tiem nemaz sākotnēji nav piederējušas. Studijai galu galā nācās apmaksāt sodu un “Nintendo” tiesas izdevumus. Lieki teikt, ka tiesā “Universal” vairs nav vērsušies.

Diemžēl ar to pats milzu pērtiķis tiesas zāli pamest gan negrasās. Neskaitot filmas, par Karali Kongu laika gaitā ir tikušas sarakstītas neskaitāmas grāmatas un komiksi, kā arī vairāki animācijas seriāli, teātra mūzikli un pat slidkalniņi. Viens no grāmatu autoriem Džo Devito 2016. gadā apgalvoja, ka studijas “Legendary” un “Universal” esot nozagušas viņa ideju par Galvaskausa salu, izmantojot to gaidāmajā “Kong: Skull Island”. To, kuram šai situācijā ir taisnība, lems tiesa, bet katrā ziņā tiesiskais murgs tuvākajā laikā vēl nebeigsies.

King Kong (2005)

Tuvāk mūsdienām un ieskats nākotnē

Atgriežoties pie “Universal” ilgi lolotās “Karaļa Konga” filmas, nonākam pie režisora Pītera Džeksona bērnības dienām. Jau deviņu gadu vecumā mazais zēns ar asarām acīs vēroja, kā Kongs (1933. gada versijā, protams) krīt no “Empire State Building” debesskrāpja. Kā izrādās, tieši “Karalis Kongs” esot bijusi tā filma, kas viņu iedvesmoja kļūt par režisoru. Ņemot vērā Džeksona aizraušanos un daudzsološo karjeras sākumu, “Universal” nebija ilgi jādomā, kam 1997. gadā piedāvāt režisēt jaunāko pērtiķu karaļa atsāknējumu. Džeksons no piedāvājuma sākotnēji atteicās, tomēr, pārdomādams situāciju, ka tādā gadījumā filmu izveidos kāds cits un turklāt vēl pavirši, režisors sabijās un piekrita.

Drīz vien Džeksons sāka darbu pie scenārija un vāca kopā savu filmēšanas komandu. Par nelaimi, lielo projektu jau kārtējo reizi nācās atlikt, jo pretējā gadījumā Kongam ieņēmumu kastē būtu jāstājas pretī Rolanda Emeriha “Godzillai”. Šodien, protams, ir skaidrs, kurš no abiem būtu uzvarējis, tomēr patiesībā jāatzīst, ka studijas lēmums nāca tikai par labu visiem, jo sākotnējais scenārijs tāpat esot bijis rakstīts “uz fikso”. Bet pats labākais, protams, ir tas, ka Džeksons tā vietā varēja pievērsties vienai no visu laiku labākajām un episkākajām filmu triloģijām – “Gredzenu pavēlniekam”.

Triloģijas milzīgie panākumi tikai pastiprināja studijas ticību Džeksonam, tādēļ darbs pie “Karaļa Konga” tika atsākts jau uzreiz pēc “Karaļa atgriešanās” veidošanas. Filmai tika piešķirts milzīgs budžets (175 miljoni ASV dolāru), paviršais scenārijs tika pārrakstīts, un atpakaļ atgriezās jau iepriekš sarunātā filmēšanas komanda. Pēc filmēšanas izrādījās, ka budžets ir pārsniegts par 30 miljoniem (tos Džeksons samaksāja no savas kabatas), bet filmas kopējais garums pārsniedz trīs stundas.

Tobrīd šī bija visu laiku dārgākā Holivudas filma, kas, ņemot vērā arī tās garumu, satrauca studijas pārstāvjus, liekot tiem doties uz Jaunzēlandi novērtēt filmas kvalitāti. Protams, ka studija ar redzēto bija pilnībā apmierināta, tādēļ filmu droši varēja laist tālāk uz kinoteātriem. Kases ieņēmumi kopumā sasniedza aptuveni pusmiljardu ASV dolāru, kas, bez šaubām, ir liela nauda, tomēr, ņemot vērā ieguldīto budžetu, skaitlis nemaz tik liels nešķita. Katrā ziņā – jaunais “Karalis Kongs” noteikti bija milzīgs sasniegums visās citās šī vārda nozīmēs.

Kong: Skull Island, Kongs: Galvaskausa sala

Gadi nāk un iet, tomēr populāro filmu sīkveli, prīkveli un atsāknējumi paliek, tostarp kārtējā filma no “Karaļa Konga” sērijas, kas bija tikai laika jautājums. Tieši tādēļ jau pavisam drīz uz lielajiem ekrāniem nonāks Džordana Vota Robertsa režisētā filma “Kongs: Galvaskausa sala”. Šoreiz filmas centrā vairs nebūs traģiskais “tā bija skaistule, kas nobeidza briesmoni” scenārijs (jo būsim godīgi – cik tad var?). Tā vietā filma ielūkosies milzu pērtiķa iepriekšējā dzīvē uz Galvaskausa salas, kuru nejauši iztraucē ne īpaši veiksmīgi pētnieki ar Tomu Hidlstonu un Brī Larsoni priekšgalā.

Arī šoreiz pērtiķa izskats ir ticis pamainīts, pārejot atpakaļ uz oriģinālu, kurš pēc formas un stājas nedaudz atgādina cilvēku. Pats iespaidīgākais jau tagad šķiet Konga garums, kas, sasniedzot aptuveni 30 (!) metrus, būs līdz šim lielākais. Pēc Robertsa domām, šāds izmērs bija vajadzīgs, lai mūsdienu jau tā grūti iespaidojamam cilvēkam, ieraugot Kongu, prātā skanētu tikai viena vienīga doma: “Manā acu priekšā stāv īsts Dievs!”

Lai arī kādi brīnumi mūs filmā nesagaidītu, varam jau sākt domāt arī par nākotni, kuru mums lielās studijas jau ir izplānojušas līdz pat 2020. gadam. Tajā redzēsim vēl episkāku cīņu par “Batman v Superman”, jo uz lielajiem ekrāniem viens otru plosīs Karalis Kongs un Godzilla! Atliek vien cerēt, ka visi šie plāni noritēs veiksmīgi, un, iespējams, Holivuda spēs attīstīt jau nesen ar “Pacific Rim” atsākto milzu monstru žanru, jo citādi no šī visa jēgas nebūtu nekādas.

“Kongs: Galvaskausa sala” kinoteātros no 3. marta!

Saistītie raksti