“Atomic Blonde” (2017)

Kinoteātros startē “Atomic Blonde” – britu komiksa (kas vispār ir atsevišķa saruna) “Coldest City” brīva interpretācija spiegu grāvējfilmas formātā, ar Šarlīzi Teronu galvenajā lomā no “Džona Vika” režisora (viena no). Spiegi, Aukstais karš, “Eurythmics” – kas lācītim vēderā?

Berlīne, Aukstā kara beigas, mūra krišana pa TV un ļoti iespaidīgā CGI atveidojumā – kamēr “Džona Vika” autori lēnā mierā zāģē savu asasīnu pasauli (ar “The Continental”, zelta dālderiem un pārējo), “Atomic Blonde” ir smagākā audiovizuālā stila bumba kopš “Watchmen” laikiem. Attēls, diskotēkās klausāms skaņu celiņš un varoņu garderobe – lietā tiek likts viss un vēl vairāk, atsaucoties uz tikko Tallinas “Depeche Mode” bārā baudīto šotu, kuram dzērienkartē blakus ir piezīme “not recommended” (kas reizē ir pluss un mīnuss).

Atomic Blonde, Eksplozīvā blondīne

Kamēr Daniels Kreigs kaut ko diedelē, viņa vietā nāk citi, citādi kinospiegi – vadoties pēc jaunākajām tendencēm, Šarlīzes Terones varone dzer šņabi tīrajā, šauj, sit un sper vismaz Džeisona Borna līmenī, bet vienīgā filmas seksa aina (un kāda seksa aina!) ir starp divām sievietēm, un tas ir lieliski. Atgādinot mūsdienu blokbāsterus (vai kāpņutelpas čurātāju), filma šauj pa visu un visiem vienlaikus, piedāvājot kautiņus un pakaļdzīšanās, dubult- un trīskāršaģentus, mikrofilmu (!), nelineāru vēstījumu no pirmajiem kadriem, episku viena kadra cīņas ainu, “Queen”, “Depeche Mode” un “Falco” padsmit minūšu laikā un pat Vācijas nacionālo dārgumu Tilu Švaigeru pilnīgi niecīgā raksturlomā. Kičs sasniedz savu apogeju ainā, kur kautiņš notiek Tarkovska “Stalker” seansa laikā, fonā skanot Viktoram Cojam – izklausās tieši tik neticami, lai būtu taisnība.

No visas šīs detaļu un labumu pārbagātības ātri nogursti, bet tādi ir spēles noteikumi. Filmas centrālais dimants, eksplozīvā Šarlīze, diemžēl piedalās mazliet citā filmā (ko var saprast, jo Šarlīze ir arī filmas producente, kurai jāskaita nauda un ne tikai), ko nevar teikt par rokzvaigzni Makavoju, kurš, producēšanas funkciju neapgrūtināts, piedalās visīstākajā komiksā. Tikmēr Džons Gudmans un Tobijs Džounss ir patīkamas, kvalitatīvas mēbeles – kas no viņiem arī tiek prasīts, jo centrā tomēr Šarlīze.

Atomic Blonde, Eksplozīvā blondīne

Deivida Līča solo iznāciens pirms gaidāmā “Deadpool” turpinājuma parāda, kurš no “Džona Vika” autoriem ir tas prātīgākais (vai arī to, ka summa ir lielāka par saskaitāmajiem), bet tas nebūt nav peļami. Spraiga, azartiska un labā nozīmē haotiska, “Atomic Blonde” ir daudz par daudz visa, bet kaut kas katram – tas nu ir fakts. Un labāk tā nekā otrādi!

Kinoteātros no 4. augusta!

Saistītie raksti