“Sievietei neveicas” (“Atomic Blonde”, 2017)

Netrūkst tādu filmu, kas jau no paša sākuma dod mājienus neuztvert sevi nopietni. Atmetiet ideju rakstīt pētniecisku darbu, līdz sīkākajai detaļai analizējot šo ložu un spērienu pilno gabalu. “Eksplozīvās blondīnes” veidotāji cer ar skatītājiem būt vienisprātis – vienalga, kas filmā notiek, galvenais, ka ir jautri. Mums tiek dota iespēja doties divu stundu garā izpriecu braucienā uz Aukstā kara laika Vāciju. Pilnīgs absurds, bet izklaide ir tik laba, ka grēks laist garām.

Šarlīze Terona ir tikpat eksplozīva, cik viņas atveidotās varones darbadienas Vācijā. Sirsnīgi sadod pa mizu pretiniekiem, kamēr Deivids Bovijs dzied par uguns dzēšanu ar benzīnu. Dziesmas vārdi savijas kopā ar stāstu, kura īsais nosaukums būtu “Sievietei neveicas”. Nodevība aiz katra stūra, Aukstais karš un no tā izrietošās problēmas. Protams, šis ir tas gadījums, kad politiskā situācija ir iegansts daudz jo daudz spriedzes ainām.

atomic blonde 2

Astoņdesmito gadu Vācijas atspoguļojums ir diezgan virspusējs. Tā ir vieta, kur sievietei, iekāpjot mašīnā, jauku iepazīšanās frāžu vietā tiek iedots sirsnīgs belziens pa seju. Šoferis klausās Pīteru Šilingu, jo tiesības uz “Kraftwerk” tik viegli dabūt nevar. Nervi sāk kutēt no aizkaitinājuma, kad fonā šķietami neuzkrītoši skaidro sūros Aukstā kara apstākļus. Uzsverot stāstu, veidotāji sev iešauj kājā, bezjēgā muļķojot sevi un skatītājus. Negaidīti pavērsieni un loģika tajos ir divas nesavienojamas lietas. Dramaturģija ir režisora Deivida Līča vājā puse, un mēģinājumi to attīstīt liedz skatītājiem izbaudīt vēl vairāk izcili režisētu spriedzes ainu.

Ne velti filma netiek saukta galvenās varones vārdā. Tēls ir vāji attīstīts – beigu beigās skatītāji nezina neko diži vairāk par to, ka viņa ir patiesi eksplozīva. Līdzjūtība izpaliek, tā vietā nāk apbrīna par vizuālo izcilību un horeogrāfiju. Līčs mūsdienu spriedzes kino piešķīris jaunu nozīmi, tāpat kā Deivids Linčs sirreālismam. Kā gan citādi – būdams atbildīgs par elpu aizraujošiem trikiem neskaitāmos Holivudas grāvējos, Līčs beidzot ticis pie iespējas īstenot savu vīziju režisora krēslā. Tā ir dāvana gan viņam, gan skatītājiem.

Atomic Blonde 1

Režisora veikumi – divas “Džona Vika” filmas un topošais “Dedpūla” turpinājums – ir katra bojeviku cienītāju sapnis. Var tikai priecāties, ka nu viņa rokās nonākusi Šarlīze Terona. Beidzot atrāvusies no klaviatūras dauzīšanas un Vina Dīzela smadzeņu jāšanas. Sasniegusi karjeras augstumus – “Oskars” rokās, nozagta skatītāju uzmanība no Toma Hārdija “Trakajā Maksā”. Teronai nevienam nekas nav jāpierāda, tāpēc viņa var piedalīties filmā, kuru veidot ir tikpat jautri, cik citiem skatīties.

Visam pamatā saraksts ar to, kas tagad karsts. Lipīgs skaņu celiņš, kas gribētu līdzināties “Awesome Mix” vai “Baby Driver”, bet tomēr tādus augstumus nesasniedz. Maikla Beja cienīgs reklāmu izvietojums, kas izmantots kā iespēja iekasēt lielu naudu no alkohola un cigarešu kompānijām. Diezgan drosmīgi, jo nav vēlmes pamest zāli, lai uzpildītu dzērienu vai ar cigareti pabarotu vēzi. Turpretī LGBTQ elementi veiksmīgi iepīti, parādot viendzimuma attiecības tādā gaismā, ka Trampa atbalstītāji aiz dusmām dosies uz tuvāko šautuvi.

Saukt filmu par progresīvu un inovatīvu būtu nevietā. Par spīti tam spriedze no A līdz Z ir vienīgais iemesls, kāpēc šī ir vērtīga skatāmviela. Citiem censoņiem vēl nav pielēcis, ka Klinta Īstvuda dēls un no astoņiem leņķiem filmēti kautiņi nevienu nerausta. Kamēr žanrs vēl kopumā izskatās skumjš, “Eksplozīvā blondīne” izceļ pašu labāko tajā. Filma uz ekrāniem no 4. augusta!

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis

Saistītie raksti