“Jack Reacher: Never Go Back” (2016)

Dažkārt liekas, ka viss tiešām nogājis greizi. Gribas piebiedroties tam nīdēju bariņam, kas katru ceturtdienas vakaru pulcējas, lai brutāli aprunātu izklaides kino industriju un tās seklumu. Varbūt viņiem tomēr ir taisnība? Nerimstošajās runās, ka Holivuda pārlieku ilgu laiku koncentrējas uz vecu ideju atgremošanu, nevis oriģinālu produktu ražošanu, varētu būt kripatiņa patiesības. Tomēr tas, ko šie pseidointelektuāļi nepiemin, ir tas pats, ko izklaides kino producenti jau sen kā aizmirsuši, – šī žanra būtība un mērķis. Elpu aizraujoša spriedze, divas stundas, kas paiet nemanot un pēc kurām gribas tikai vēl un vēl.

Cik bieži ko tādu gadās redzēt? Pārāk reti. Protams, skumji, tomēr šajā bēdu pilnajā stāstā ir kāds spilgts cerības stars. Ar nelieliem pārtraukumiem, kūlies cauri dažādiem skandāliem, jau 30 gadus pamanījies palikt redzeslokā. Viņa izcelsme ir noslēpumos tīta, bet vārds skanīgs un visiem zināms – Toms Krūzs. Viena no pēdējām īstajām action zvaigznēm, kas apzinās savu vietu industrijā un izmanto to līdz maksimumam. Nav pat jēgas spriedelēt, vai viņš nāk no šīs planētas (noteikti ne), jo viņa pienesums tā saucamā popkornkino vēsturē ieies goda vietā.

"Jack Reacher: Never Go Back"/"Džeks Rīčers: Nekad neatgriezies"

Otrā filma franšīzē – “Džeks Rīčers: Nekad neatgriezies” – turpina attaisnot Krūza prestižu un nodošanos žanram. Nav nepieciešams meklēt līdzības ar grāmatu, kas filmai pamatā, jo to noteikti ir maz vai nav vispār. Svarīga paliek tikai ideja par Rīčeru, ko filmas veidotāji aizguvuši no detektīvromānu autora Lī Čailda. Bijušais militārās policijas izmeklētājs klaiņo apkārt pa Ameriku, uzrodas, kad kāds savāra nepatikšanas. Pēc tam, protams, pa savam tiek ar to galā.

Filmas veidotāji lieliski apzinās stāsta potenciālu un neiznieko to nevienā brīdī. Kaut gan piesardzīgi veidota, filma ir ļoti koncentrēts, kārtīgi izstrādāts sazvērestību trilleris. Jau pašā sākumā var skaidri saprast, kas skatītāju sagaida, un tālākais ir atkarīgs tikai no viņa paša – vai nu ir iekšā tajā, vai nav. Toma Krūza un radošās komandas idejas ir veiksmīgi īstenotas. Kaulus stindzinoša spriedze, interesanti varoņi un piedzīvojumi, kuros tie dodas. Viss liekais izgriezts ārā, saglabāti atlasīti stāsta un režijas elementi, kas filmu padara tikai baudāmāku.

"Jack Reacher: Never Go Back"/"Džeks Rīčers: Nekad neatgriezies"

Dziļas domas vai filozofijas gudrības šeit atrast nevarēs. Gluži vienkārši tāpēc, ka no sākuma līdz galam “Džeks Rīčers: Nekad neatgriezies” ir tikai un vienīgi izklaides gabals. Tam arī nevajadzētu būt nekam vairāk, tādēļ pārmetumi par to, ka “daudz kautiņu, maz stāsta” šoreiz būs pilnīgi nevietā. Nav jūtami izmisīgi centieni izspiest no sevis vairāk nekā var, jo galvenā funkcija – izklaidēt skatītāju – tiek pildīta godam. Lai cik daudzi to gribētu noliegt, “atslēdz smadzenes un priecājies” tipa filmas arī ir daļa no kino. Un patiesībā… ko tādu veiksmīgi dabūt gatavu nav nemaz tik iespējama misija.

Gribas vien meklēt rokā scientoloģijas visziņa L. Rona Habarda reinkarnāciju un lūgt viņu piešķirt Tomam Krūzam nemirstības eliksīru. Gadu gaitā pierādījies, ka “novecošana” šo zvaigzni neskar un kinomīļi no tā ir tikai ieguvēji. Teju vai visas “Neiespējamās misijas” filmas, satriecošā “Rītdienas robeža” un skarbais “Džeks Rīčers” ir spējuši atgādināt cilvēkiem, kas ir īsts izklaides kino. Ja kaut kas var divu stundu smadzeņu atslēgšanu padarīt tik jautru, tad tas noteikti ir enerģijas pilnais Toms Krūzs, kurš spēku briedumā turpina priecēt uz nebēdu. Filma uz ekrāniem no 21. oktobra.

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv

Saistītie raksti