Recenzijas

Kārdinošais robots vārdā Eva (“Ex Machina”)

"Ex Machina" atstāj patīkamu pēcgaršu, droši ierindojama starp labākajiem žanra pārstāvjiem un ir labs turpinājums tēmai par mākslīgā intelekta dzīvošanu starp cilvēkiem, kurā galvenos akcentus veido aktieru spīdošā saspēle.

30.04.2015

2012.gada KinoTeikumi labāko filmu apkopojumā, kā jau katru gadu, vērsu jūsu uzmanību arī uz attiecīgā gada jaunajiem spīdekļiem – aktrisēm un aktieriem, kuru karjeras tuvāko gadu laikā varētu piedzīvot vērā ņemamu izaugsmi. Un brīnies vai nē, bet no šiem pieciem atlasītajiem, trīs šobrīd vairs tā īsti neskaitās iesācēji un “kas tā/tas tāds” aktrise/aktieris statusā. Starp viņiem arī zviedru aktrise Alicia Vikander, kuru vērīgākie kino skatītāji būs jau pamanījuši filmās Anna Karenina, A Royal Affair un virknē citu kinoteātros demostrēto filmu otrā un trešā plāna lomās. Jāpiebilst gan, ka viņas zīmīgākās lomas, kur aktrises talants izpaužas visspilgtāk, ir divas zviedrietes Lisa Langseth sarakstītās un režisētās filmas – Pure un Hotell.

Bet par laimi vai nožēlu (to mēs vēl sapratīsim pēc viņas pāris nākamo gadu lomu izvēlēm), arī Holivuda ir pamanījusi šo aktrisi, un jaunākā Holivudas intelektuālajā lielfilmā “Ex Machina” (lai neizrunātu filmas nosaukumu nepareizi, lūk pareizā izruna: [ɛks ˈmækɪnə]), kas iedziļinās mākslīgā intelekta problemātikā, kad tas “satiekas” ar arēji cilvēcisku ķermeni, galveno, dziļi cilvēcīgo un vizuāli kārdinošo robotu atveido tieši Alicia Vikander.

Ex Machina

Neiedziļinoties filmas sižetā un šķietamā mīlas trīstūra (!) peripētijās, kas kalpo par platformu katra aktiera tēla arkas izspēlei, un veido galveno “Ex-Machina” pievilcību un vilkmi, jāatzīst filma nepiedāvā neko ļoti jaunu vai pārsteidzošu mākslīgā intelekta kino apakšžanrā. Nianses un problemātika saistībā ar mākslīgā intelekta, šajā gadījumā arī humanoīda robota, kopā sadzīvošanu ar īstu cilvēku jau iepriekš kino apskatītas gana daudz, lai tēma būtu aptverta un iztirzāta. Un tās nav bijušas tikai nišas vai art-house filmas, bet gan plašu rezonansi sabiedrībā sasniegušas filmas. Kā piemērus var minēt Steven Spielberg “A.I. Artificial Intelligence”, 2013.g gada Spike Jonze “Her”, protams, arī Stanley Kubrick “2001: A Space Odyssey”.

Bet, kā jau nereti esmu teicis, tēmai nav obligāti jābūt svaigai un nedzirdētai, lai filma būtu baudāma un interesanta. Galvenais – kā viss izkārtots un izspēlēts. Un tieši šajā aspektā “Ex-Machina” ir spīdoša! Dievu un radītāju, profesoru, kurš uzmeistarojis arēji precīzu cilvēka kopijas robotu, atveido viens no virtuozākajiem jaunās (nosacīti) paaudzes aktieriem Oscar Isaac. Viņa spēja pārtapt par atveidojamo tēlu ir tik izkopta, ka tikai filmas pusratā es atskārtu, ka šis ir tas pats cilvēks, kurš filmā “Drive” atveidoja Standartu, “A Most Violent Year” bija klasisks mafiozo tēls, bet “Inside Llewyn Davis” iemiesojās talantīgā, bet neveiksmīgā mūziķa tēlā. Profesora ganu zēnu jeb eksperimenta cilvēcisko sastāvdaļu pilda jaunatklātais, nu jau var uzskatīt par mūsdienu Hugh Grant jeb britu versiju aktiera Jesse Eisenberg prototipam – stostīgo, nepārliecināto, bet intelektuālo tēlu, atveido “About Time” aktieris Domhnall Gleeson, kurš, godīgi sakot, man šķiet vājākais posms kopumā spīdošajā aktieru trupā.

Kopumā “Ex Machina” atstāj patīkamu pēcgaršu un ļoti labi ierindojama starp labākajiem žanra pārstāvjiem. Neskatoties uz gaužam neoriģinālo un paredzamo filmas izskaņu, Ex-Machina ir labs turpinājums tēmai par mākslīgā intelekta dzīvošanu starp cilvēkiem, kurā galvenos akcentus veido aktieru pāra Alicia Vikander un Oscar Isaac spīdošā spēle. Filmas vērtējum – 4/5!

Ģirts Luste, KinoTeikumi.lv (raksta oriģināls)