“Lielāks, garāks un neapgraizīts” (“Kingsman: The Golden Circle”, 2017)

Ekrāna superspiegi, šķietami pārvākušies uz pagrabu, lai glābtu pasauli ar datoriem. Tie, kas palikuši uz laukuma, cīnās ar mīlas uzplēstajām rētām, atstājot ļaundaru medīšanu vēlākam laikam. “Kingsman” ļauj atgriezties tajos laikos, kad spiegiem bija dēkas ar princesēm un pildspalvas, ar kurām spridzināt viendimensionālus psihopātus. Jau otro reizi.

Turpinājumā “Kingsman: Zelta aplis” vecās spēļmantiņas tiek noliktas nost – to vietā nāk sprāgstošas beisbola bumbas, elektrizējošs laso un Čenings Teitums kā īpašais aģents Tekila. Lielāks, garāks un neapgraizīts – šis ir virziens, kurā stūrē režisors Metjū Vons, mēģinot nepievilt tos, kam rūp. Un ar to es domāju cilvēkus, kas ķer kaifu, skatoties stilizētu kanibālismu un masu apšaudes Eltona Džona mūzikas pavadījumā. Lodes lido neskaitāmu cilvēku pierēs, bet skatītājiem zālē birst prieka asaras un skan aplausi. Tik tiešām neveiksmīgs turpinājums?

Kingsman The Golden Circle

Tie, kas atstāja pirmo daļu pusratā, skaļi aizcērtot durvis, nav laipni gaidīti atpakaļ. Ne visiem sirdsmieru sagādāja britu džentlmenis Kolins Fērts, kurš baznīcā slaktēja aprobežotus radikāļus. Otrajā reizē ir divtik tāda paša absurda, kas izpaužas ļoti pārspīlētā vardarbībā. Nevar noliegt, ka tas ir jautri. Vēl jautrāk ir skatīties, kā superspiegs/pārcilvēks Egzijs (Tārons Edžertons) piekopj monogāmiju, rādot kolēģiem veselīgu piemēru. Panākumu atslēga ir neuztvert neko nopietni un izpriecāties. To nav darījuši filmas veidotāji, un skatītāji ir aicināti sekot viņu piemēram.

Uz svarīgo jautājumu “Vai ir labāk par pirmo?” mierīgi var atbildēt ar “nē”. Turpinājumu lāsts filmu skar mazāk nekā brīžam nevajadzīgs fanu serviss. Mirušie atgriežas no aizsaules! Problēma, ko aktuālu padarīja “Game of Thrones” un neveiksmēm nolemtā DC kino pasaule, nu arī sastopama jestro “Kingsmen” piedzīvojumos. Turklāt pēc pašu veidotāju iniciatīvas. Tā vietā, lai izmantotu vairāku “oskarotu” aktieru potenciālu, esam spiesti skatīties, kā no fatāla šāviena atgriežas iemīļots pirmās daļas varonis. Ja mīl, tad jālaiž vaļā. Lai cik patīkama būtu atkalredzēšanās, zūd intriga par pārējo likteni. Citiem tiek laupīta iespēja paspīdēt un uz emocionālas nots pazust. Nekas negarantē, ka atkal neredzēsim viņus trešajā daļā.

Kingsman The Golden Circle

Tas arī padara Džulianas Mūras atveidotās sociopātes ļaunos plānus mazāk efektīvus. Izdara daudz, bet rodas šaubas par rīcības nozīmīgumu stāstā. Brūce uzplēsta, bet vēl sāli pieber acīmredzamā paskaidrošana, ar ko šī varone nodarbojas visvairāk. No runāšanas var palikt garlaicīgi, tādēļ laiku pa laikam viņa izdara ko pretīgu, knapi noturot uzmanību. Pasauli un filmu var glābt tikai Egzijs ar amerikāņu draugu “Statesman” palīdzību. Kā arī izstiepts, bet izcils cameo personāžs, kura spēcīgākais ierocis ir anālā seksa draudi – tiem, kam nepatika pirmās daļas grandiozais fināls.

Nemirstīgo aģentu atgriešanās ir mazs solis atpakaļ. No kino kritiķiem šoreiz gan tik viegli neizspruks. Aizmirsuši, kāda bija iepriekšējā daļa, tādēļ šīs filmas recenzijās izgāž pārmetumus, ka nav tak’ reāli un loģiski. Nenoliedzami, ka spožākie momenti balstās uz oriģināla veiksmi, no kā arī sanācis lielākoties pieņemams turpinājums. Bet ko tur liegties – tik gaumīgi fizikas likumus salauzt nespēj ne Vina Dīzela mašīnu orģijas, ne arī Maikla Beja roboti. Par spīti visiem turpinājuma trūkumiem pēc divu gadu pauzes “Kingsman” vēlreiz apliecina, ka neviens tik stilīgi nespētu izglābt pasauli ar nāvējošiem lietussargiem.

Filmas vērtējums: 3/5

Augusts Barkovskis

Saistītie raksti