“Lion” (2016)

Piekrītu kinokritiķa Deivida Rūnija teiktajam: “Vienlīdz aizraujoša un emocionāla.” Garta Deivisa “Lauva” ir viena no atmiņā paliekošākajām un aizkustinošākajām “Oskariem” nominētajām filmām. Lai arī tā tika nominēta sešās kategorijās, tajā skaitā arī kā gada labākā filma, tomēr cerētās godalgas tā neieguva. Līdzīgi kā “Graustu miljonārā”, skatītājs filmas sižetam seko caur Deva Patela tēlotā varoņa Sarū acīm. Publikas piekrišanu baudījušais, ārkārtīgi emocionālais tēlojums ir balstīts uz Sarū Braierlija sarakstītās autobiogrāfijas “Ilgais ceļš mājup”.

Ar atzinību ir novērtējama režisora, kurš līdz šim bija strādājis tikai ar reklāmām un televīzijas seriāliem, izvēle savā kino debijā mums sagādāt šādu sarežģītu pilnmetrāžas filmu. Līdz “Lion” Deivisa zināmākais darbs bija seriāls “Top of the Lake”, kurā ir filmējies arī Deivids Venhams (“The Lord of the Rings”), kurš “Lion” atveido Sarū audžutēvu.

Filma seko līdzi neatlaidīgajiem savu sakņu meklējumiem, kurus izdzīvo jauns puisis, kāda Austrālijas pāra adoptēts bērns, kurš ar Rūnijas Maras atveidotās draudzenes palīdzību ir nolēmis atrast savu pirms 25 gadiem “pazaudēto” māti un brāli.

Izmantodams “Google Earth” kā vienīgo palīglīdzekli sava ceļa meklējumos, Sarū kļūst teju vai apsēsts. Atrodoties starp divām pasaulēm ar savām kultūrām, rodas lielisks kontrasts, kas neviļus atklāj, cik dzīve dažreiz var būt skarba, un liekot katram apdomāties par savējo.

Lion, Lauva

Stāstam lielu lomu piešķir Sanijs Pavars, kurš filmā atveido Sarū bērnībā – skarbākajā un pārsteidzošākajā filmas daļā, pašā sākumā, kas parāda kontrastu starp mātes mīlestību un skarbo sadzīvi, kontrastu, kas skatītāju atstāj zināmā šokā par bērna drošību Indijas ikdienā. Pat sekojot Sarū gaitām Austrālijā, mēs redzam, ka Indija un atmiņas par to viņu nepamet.

Dziļu iespaidu atstāj arī Sarū audžumātes – Nikolas Kidmenas – tēlojums, kurai es personīgi būtu piešķīris Violas Deivisas “Oskaru”. Ekrānā tiek demonstrēta īsta mātes mīlestība, kas spēs aizkustināt pat visaukstāko sirdi. Kidmena rada pati savu stāstu — lai gan uz sabrukšanas robežas, bet noturot stingru un ciešu tvērienu, viņa iedvesmo pašu Sarū, tādējādi radot nepierasti skarbu un skaistu kino.

Lai gan filma netika pie cerētajām Kinoakadēmijas un “Zelta globusu” balvām, tā ieguva divas BAFTA balvas — par labāko otrā plāna aktieri (Devs Patels) un par labāko scenāriju. Vai tas bija pelnīti vai ne — tas ir jāizlemj katram pašam. Filma līdz pašām beigām sniedz vienreizēju vizuālo baudījumu ar Indijā un Austrālijā filmētām ainām un lutina mūsu ausis ar kvalitatīvu mūziku pavadošajā skaņu celiņā.

Saistītie raksti