“Mission Impossible: Rogue Nation” (2015)

Ejot uz “Mission Impossible: Rogue Nation”, tu jau iepriekš vari būt drošs, ka viss būs vislabākajā kārtībā. Toms Krūzs karāsies pie lidmašīnas tās pacelšanās brīdī, Saimons Pegs paspīdēs ar sirsnīgiem jokiem, un kāds ļoti talantīgs režisors (šoreiz – Kristofers Makvorijs) aiz kameras spiedīs no visiem ārā pēc iespējas labāku rezultātu. Šis spiegu kino gads turpinās jaudīgi un jaunākā “Mission: Impossible” daļa ir lielisks pienesums tam.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī franšīze turpinās un ar katru filmu paliek labāka, neapšaubāmi ir Toms Krūzs. Protams, katrs, kuram ir pieeja pie interneta, ir spējīgs tur rakstīt kaut ko dzēlīgu par viņa privāto dzīvi vai smieties par Scientoloģiju, bet ir jāsaprot, ka tam nav pilnīgi un absolūti nekāda sakara ar viņa filmām. Man ir vienalga, ar ko šis aktieris guļ un kam viņš tic, jo, kamēr viņš turpinās dzīvot ar nostāju, ka ar katru filmu vajag pārspēt sevi, viss šajā pasaulē būs kārtībā. Savos 53 gados viņš ir gatavs līst zem ūdens, cik ilgi vien režisoram vajag, agresīvi braukt pa Kasablankas ielām, lai aina būtu pēc iespējas spraigāka. Tas, ka cilvēks tik ļoti nododas projektam tikai, lai citiem būtu pēc iespējas labāka skatīšanās pieredze, tiešām sasilda manu sirdi.

“Mission: Impossible – Rogue Nation” pierāda, ka var uztaisīt labu izklaides kino, ja veidotāji tiešām cenšas to izdarīt un ir gana kompetenti savā jomā. Vairākas spriedzes ainas izbrauc uz to, ka pat zinot, kas notiks, tev joprojām interesē, kā tas notiks. Tam visam klāt neskaitāmās atsauces uz spiegu filmu klasiku apstiprina arī to, ka jaunākais pienesums franšīzei patiešām ir mīlestības vēstule žanra cienītājiem. Ir arī redzams, ka Timotija Daltona Bonda filmas ir atstājušas lielu iespaidu uz režisoru Kristoferu Mokvoriju, kurš ir nevis centies kopēt Bondu, bet paņēmis noteiktus elementus no šīm filmām un uzlabojis tos. Tas ļoti labi strādā atšķirībā no “Mission: Impossible II”, kas iznāca ap to laiku, kad Toms Krūzs un Co. vēl nebija sapratuši, kas pirmajā daļā izdevās, tādēļ beigās uztaisīja neveiksmīgu Bonda parodiju. Tolaik visiem bija priekšstats, ka “Mission: Impossible” ir “spiegu filma un tā…”

Tagad gan tas priekšstats ir mainījies, jo visiem pirmā asociācija ar filmas nosaukumu ir kvalitāte un tas ķertais Toms Krūzs. Būtu gatavs ierosināt nākamajā filmā viņa atveidoto varoni nesaukt par Ītanu Hantu, bet gan uzreiz par Tomu Krūzu, jo daudzi vairs neredz atšķirību. Gribu ticēt, ka arī tad, kad kameras ir izslēgtas, noteikti ir kāda privāta lidmašīna, pie kuras viņš karājas vai vēl kāda klints, pa kuru viņš kāpj (bez drošinātājiem). Par tik entuziastisku un hiperaktīvu kino-zvaigzni mani pārņem neizmērojams prieks, bet reizē arī skumjas, ka “Mission: Impossible” franšīze neturpināsies mūžīgi, jo Krūzs ir neaizvietojams un diemžēl – arī mirstīgs. Vienu lietu gan viņam derētu mainīt ar nākamo filmu – pārkāpt pāri savam ego un iekļaut vēl vairāk spēcīgus sieviešu varoņus. Tik daudz vīriešu klātbūtne uz ekrāna brīžam izsita no domām, tomēr lieliskais Rebekas Fērgusones tēlojums atgrieza ticību, ka Holivuda tuvākajā laikā varētu piedāvāt vairākas filmas ar labi izstrādātiem un atmiņā paliekošiem sieviešu tēliem.

Kopumā gan visiem tiešām vajadzētu novērtēt šādu kino, jo tā veidotāji tiešām saprot, kā tās lietas kino industrijā notiek un māk uztaisīt kaut ko labāku par “kārtējo popkorna filmu”. Tas, ka daudzas izklaides filmas tagad ir drausmīgas, nenozīmē, ka kino industrijā ir zemi standarti. Šajā industrijā vienkārši ir slinki cilvēki, kas apzinās, ka līmenis ir cēlies, bet necenšas to pārsist, izveidojot ko inovatīvu un svaigu. Katra “Mision Impossible” daļa (aizmirsīsim par otro) ir labāka par iepriekšējo, jo ar katru nākamo filmu līmenis tiek pacelts augstāk un augstāk. Beigās no tā ieguvēji esam mēs – skatītāji, kas iet uz kinoteātri skatīties labu kino. Tāpēc šī filma pavisam noteikti ir 2015. gada spriedzes kino notikums un pelnījusi augstāko vērtējumu, kāds iespējams.

Filmas vērtējums: 5/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv

Saistītie raksti

  • Rūdolfs Rancāns

    Filma nenoliedzami bija lieliska izklaide, tomēr tai līdz galam neizdevās piepildīt manu hype-o-metru. Cerēju uz ko vairāk. Nē, drīzāk savādāk. Rogue Nation bija kā Ghost Protocol II. Līdz šim katra MI daļa bija gana unikāla (for better or for worse), tāpēc cerēju uz jaunām vēsmām arī piektajā daļā. Man ļoti simpatizēja Rebecca Ferguson tēls, gana piezemēti, nezaudējot šarmu, bez lieka seksapīla. Savukārt, nepārliecināja galvenais ļaundaris. Tāds tirliņš vien bija. Līdz Hofmana ļaundara harizmai kā līdz mēnesim un atpakaļ. Pie trivia-s izlasīju, ka Benedict Cumberbatch bija pirmā izvēle galvenā ļaundara attēlošanai. Jā, lūk tad filma visticamāk būtu nopelnījusi manās acīs treknu astotnieku, a tagad septiņi ar astīti.
    p.s. Novēlu Krūzam kungam vēl divas Misijas. Iespējamas.

    p.p.s. Visi taču pamanīja Rabbit’s foot pie roku dzelžu atslēgas, vai ne???