“Rogue One” – kas par daudz, tas par skādi

Kad “Zvaigžņu kari: Spēks mostas” beidzot nonāca uz ekrāniem, bira prieka asaras un uz rokām uzmetās zosāda. Beidzot prīkvelu “grēki” tika dzēsti un fani tika pie tiem “Zvaigžņu kariem”, kurus viņi pelnījuši. Ar to viss tikai sākās. Jaunā franšīze tika palaista ar lielu troksni, līdz ar to katru gadu dabūsim vismaz vienu filmu par ceļojumiem tāltālajā galaktikā. Tagad skatītāju rokās nonākusi eksperimentālā “Rogue One”, kas atbildēs uz jautājumu – vai “Zvaigžņu karu” kādreiz var būt par daudz?

Kamēr Reja, Kailo Rens un princese Leija atpūšas, interesentiem ir iespēja ielūkoties, kādā virzienā veidotāji patiesībā gribētu bīdīt šo franšīzi. Jāņem vērā, ka “Zvaigžņu karu” pasaule ir patiesi plaša. Tā neaprobežojas ar Skaivokeru ģimeni un planētu Alderānu. Lai cik dīvainas dažkārt nešķistu Džordža Lūkasa idejas, viņš ir atvēris durvis uz kādu plašāku vietu, kas ir pelnījusi tikt attīstīta tālāk. “Rogue One” drosmīgi atkāpjas no jau pazīstamajiem varoņiem un vietām, lai aizvestu stāstu pavisam citā virzienā. Aizmirstam par laimīgām beigām pie ugunskura – šo filmu caurvij tumšs tonis.

Rogue One: A Star Wars Story, Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts

Iepriekš “Zvaigžņu karos” sacelšanās un impērija tika iedalītas virspusējās kategorijās – labie un sliktie. Starp abām pusēm bija tik krasas atšķirības, ka ilgi nebija jādomā, kam just līdzi. Noteikts standarts, ka robotiem jākalpo kā komiskajam elementam un nedaudz pa vidu jāiestarpina mīlas stāsts. Šajā filmā tas izpaliek. Jau sākot ar to, ka sacelšanās pret impēriju tiek parādīta pavisam citā gaismā. Varbūt dumpiniekiem arī ir sava tumšā puse? Varbūt roboti var būt ciniski, nevis vienkārši neveikli, tātad – smieklīgi? Mīlas stāsts gandrīz vispār atstāts aiz borta. Galvenais elements, kas palicis, – cerība, no kā arī izriet dumpošanās pret impēriju.

Filmas režisora Gareta Edvardsa vīzija ir plaša un krāšņa. Virzieni, kuros viņš mēģinājis vest šo sāgu, ir apbrīnas vērti, tomēr daudz kas no mākslinieka centieniem ir apspiests tapšanas procesā. Ne velti fanus māca bažas, ka vismaz 40% no filmas tika pārfilmēti un pilnībā pārveidoti. Dialogi lielā mērā tiek izmantoti, lai izskaidrotu skatītājiem filmā notiekošo, bet vizuālie efekti nereti kalpo kā papildinājums, nevis izteiksmes līdzeklis. It kā veidotāji skatītājus uzskatītu par pilnīgiem idiotiem – sejā tiek bāztas tādas lietas, kas visiem tāpat jau ir skaidras. Sanācis pieņemams izklaides gabals, tomēr rodas sajūta, ka skaties parastu komerckino, nevis ko tik maģisku un varenu kā “Zvaigžņu karus”.

Rogue One

Ar to arī sākās vislielākās bēdas. Uzzinot, ka “Lucasfilm” nonācis studijas “Disney” rokās, vairums nezināja, kur aiz prieka likties. Tas, par ko aizdomājās retais, – “Zvaigžņu kari” ir atpakaļ uz palikšanu. Noteikti ne tādu palikšanu, ka “vēl trīs filmas, tad gan viss”. Mēs nomirsim, nebūdami redzējuši pēdējos “Zvaigžņu karus”, un mūsu mazbērni droši vien arī. Neatkarīgi no tā, cik liela ir šīs franšīzes fanu bāze, laika gaitā katra nākamā filma nebūs vairs tik īpašs notikums, drīzāk liks domāt: “Ā, vēl viena? Vairs nespēju izsekot līdzi.” Studijas iejaukšanās ir tik stipri jūtama, ka beigās vienīgie, kas gūs prieku, būs tie, kam ienāks nauda par pārdotajām rotaļlietām. Tad nevainīgie skatītāji nopūtīsies un domās, ka labāk viss būtu beidzies ar “Situ atriebību” tālajā 2005. gadā.

Rogue One: A Star Wars Story, Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts

Varbūt izsakos pārsteidzīgi, tomēr nomāc sajūta, ka šāds liktenis franšīzei ir neizbēgams. Vairs nebūs ilgās gaidīšanas, lielo pārsteiguma momentu, tas viss sāks pārvērsties par prastu atgremošanu. “Rogue One” vēl ir pieņemams gadījums, jo filma izceļas ar vairākām sīkām lietām, kas tomēr iepriecina. Jaunie varoņi – Džina Erso, robots K-2SO – un Dārta Veidera atgriešanās uz ekrāna notur uzmanību, un, ja veidotāji ir vēl par kaut ko parūpējušies – izklaide ir no sākuma līdz beigām.

Kad seanss ir beidzies, spilgtas sajūtas gaisā vairs nevirmo. Beigu beigās “Rogue One” paliek kā eksperiments, kas knapi pārsniedz parasta izklaides kino robežu, bet žoklim atkārties neliek. Kamēr jaunie “Zvaigžņu kari” vēl tikai ieskrienas, iesaku ķert no tiem visu, ko var. Laika gaitā, kad šīs franšīzes vienīgais mērķis būs tikai acīmredzama naudas grābšana, būs jau par vēlu. “Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts” jau uz ekrāniem.

Filmas vērtējums: 3/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv

Saistītie raksti