“Seklie ūdeņi.” Cilvēks pret haizivi. Kurš kuru?

Neviens nekāps uz galvas Bleikai Laivlijai, pat ne milzīga, asinskāra haizivs. Nē, neskan labi. Es patiesībā gribēju rakstīt angliski – nobody fucks with Blake Lively, not even a great white shark! Jā, tā jau ir labāk. Galvenais, ka esat sapratuši manu domu, vai ne?

Filma „The Shallows” jeb „Seklie ūdeņi” ir stāsts par Bleikas Laivlijas atveidotās varones Nensijas ierašanos kādā noslēpumainā, ārkārtīgi skaistā Meksikas pludmalē, lai pavadītu labi laiku un pasērfotu okeāna zilajos ūdeņos. Protams, šī ideja varonei nav radusies spontāni tāpat vien, jo, kā izrādās, šajā Meksikas pludmalē kādreiz laiku pavadījusi Nensijas māte (esot stāvoklī ar Nensiju), kura, kā tiek pavēstīts skatītājiem, nesen devusies uz labākiem medību laukiem pēc smagas slimības.

"The Shallows, Seklie Ūdeņi"

Tāpēc, lai sakārtotu domas un savu iekšējo pasauli un aprastu ar dzīves jauno ritējumu, kā arī nostalģijas vadīta, Nensija ierodas burvīgajā pludmalē. Iepazīstoties ar pāris vietējiem sērfošanas entuziastiem un pašai rādot savas iemaņas (kā arī seksīgo augumu bikini) uz sērfošanas dēļa, Nensija nenojauš, ka drīz vien viņai nāksies rādīt savas iemaņas cīņā pret haizivīm. Jā, šī ir „cilvēks pret haizivi” filma. Ziniet, man pēc filmas nācās ļoti nopūlēties, lai spētu atcerēties kādu labu, izdevušos „cilvēks pret haizivi” filmu, neskaitot, protams, Stīvena Spīlberga klasiku „Jaws”. „Sharknado” filmas es neesmu redzējis, bet cilvēki runā, ka šīs filmas esot labas. Kinoblogeri pat rīkojot seansus šai franšīzei. :)

"The Shallows, Seklie Ūdeņi"

Lai nu kā, man bija ļoti jauks pārsteigums tas, cik ļoti interesanta un aizraujoša bija filma, pat neņemot vērā to, ka lielāko filmas daļu skatītājs redz tikai Bleiku Laivliju tuvplānā un nosacīti ierobežotā telpā. Es rakstu nosacīti, jo, protams, plašais okeāns un tā zemūdens pasaule piešķir labu noskaņu, radot nezināmu, īpašu atmosfēru un telpu. Filma ir ļoti labi nofilmēta un apstrādāta, un reizē ar skaistajiem, acīm baudāmajiem pludmales skatiem skatītājs viegli sajūt haizivs radīto spriedzi un varones pārdzīvojumus. Tas viss turējās kopā dabiski un eleganti. Protams, tas viss, pateicoties režisora Žaumes Koleta-Serras (Jaume Collet-Serra) pārliecinošajam darbam – ir jūtams, ka vīrs zināja, ko vēlas parādīt un īstenot un kā tas ir izdarāms. Bleika Laivlija nospēlē savu lomu ļoti atzīstami un pilnībā uz saviem pleciem iznes filmu, turklāt nevienā brīdī neradās šaubas par viņas profesionālajām iemaņām un attieksmi pret darbu.

Neteikšu, ka filma ir ārkārtīgi bailīga, bet vajadzīgā atmosfēra un spriedze ir vietā. Pāris reižu man pār kauliem pārskrēja nepatīkamas sajūtas, un filma paskrien vienā elpas vilcienā. Tāpēc domāju, ka nevajadzēs gausties par zaudēto laiku, ja izdomāsiet doties noskatīties šo filmu kinoteātrī. Turklāt šī ir viena no labākajām haizivju filmām, bez jebkādām šaubām.

Filmas vērtējums: 3.5/5

Saistītie raksti