Jau pirms “Betmens pret Supermenu” iznākšanas to pavadīja daudz strīdīgu viedokļu no fanu puses gan par tās aktieru izvēli, gan par tās apakšnosaukumu “Taisnības rītausma”, kas labākajā gadījumā izklausās pēc supervaroņu parodijas nosaukuma . Pēc gandrīz trīs gadu ilgas gaidīšanas filma ir beidzot nonākusi uz kino ekrāniem, bet vai tā bija gaidīšanas vērta un pienācīgi ataino abu tēlu konfliktējošās ideoloģijas?
Pēc Metropoles iznīcības filmā “Tērauda vīrs” daudzus sāk mākt šaubas, vai Supermena rīcība nav izgājusi no kontroles, tāpēc Gothemas atriebējs Betmens uzņemas viņam stāties pretī un parādīt viņam īsto vietu. Kamēr abi varoņi cīnās viens pret otru, LexCorp vadītājs Lekss Lutors uzsāk savu plānu, lai iznīcinātu viņus abus.
Kā filmas lielāko un labāko lietu var izcelt Betmenu – Benu Afleku, kas, iespējams, varētu būt pat tēla labākā interpretācija. Šajā filmā Betmens ir gandrīz kā neapturams spēks – izsvaidīdams pa gaisu ienaidniekus kā lupatu lelles un lauzdams kaulus kā pagales. Arī Alfrēda tēls neliek vilties, pateicoties Džeremija Aironsa tēlojumam, kas šoreiz lomai ir piešķīris skarbāku attieksmi un ir daudz asāks pret Betmenu nekā tēla iepriekšējās interpretācijas. Ja piemin Supermenu, tad īsti nekas nav mainījies – fiziski Henrijs Kavils ir izcils Supermens, bet viņa tēlojums ir tikpat sauss kā filmā “Tērauda vīrs”, tāpēc grūti viņu slavēt tāpat kā Afleku. Neskatoties uz Galas Galdotas mazo aktierspēles pieredzi, viņa tomēr pierāda, ka bija pareizā izvēle Brīnumsievietes tēlam, liekot viņas solofilmu gaidīt arvien vairāk.
Lai gan filmas vadošo aktieru kolektīvs ir vairāk vai mazāk pieklājīgs, tās ļaundaris Lekss Lutors, kuru attēlo “Sociālā tīkla” aktieris Džese Eizenbergs, ar savu tēla interpretāciju liek vilties, jo nevienā filmas mirklī nerodas iespaids, ka viņa attēlotais Lutors būtu pietiekami liels drauds varoņu trīsvienībai. Interesanti, ka filmā Eizenbergs tiek iepazīstināts kā Lutors jaunākais, kas liek domāt, ka mēs vēl varam sagaidīt daudz draudīgāku un brutālāku šī tēla versiju nākošajās filmās, ja studija mainīs domas attiecībā uz Eizenberga interpretāciju.
Runājot par sižetu, tas ir slikts ne tikai tāpēc, ka ir vājš un neoriģināls, bet arī tāpēc, ka struktūra, kādā tas tiek pasniegts, ir neloģiska. Filmas pirmā stunda tiek veltīta atskatam uz iznīcību no iepriekšējās daļas, bet vienā brīdī filma šo sižeta līniju aizmirst un rodas jautājums – kāda jēga vispār bija filmas pirmajai pusei, ja tā tāpat nekur neved? Filmai nepalīdz arī fakts, ka viss filmas stāsts jau tika parādīts reklāmas rullīšos, kas iznāca krietnu laiku pirms filmas.
Pēc filmas noskatīšanās radās arī iespaids, ka Zeks Snaiders un WB studija gribēja radīt divas dažādas filmas – studija vēlējās izveidot supervaroņu team-up filmu, kas būtu DC atbilde Marvel “Atriebējiem”, bet pats režisors – ekranizāciju Frenka Millera izcilajam grafiskajam stāstam “Tumšais bruņinieks atgriežas”, jo daudzi filmas mirkļi vai sižeta līnijas ir tieši paņemti no stāsta, tikai izmainot tēlus, it īpaši filmas nobeigumā. Lai gan komikss man pašam ir sirdij ļoti tuvs un manā uztverē tas ir viens no labākajiem stāstiem par Betmenu, man tik un tā liekas, ka šāda tipa filmā šis stāsts neiederas, jo komiksā Betmena un Supermena draudzība ir ilgusi jau vairākas desmitgades, kādēļ arī abu tēlu konflikts stāsta beigās šķiet emocionāli daudz spēcīgāks; turpretī filmā šī ir tēlu pirmā tikšanās un, salīdzinot ar komiksu, tā ir daudz pliekanāka, jo – bez liekas sižeta spoilošanas – motivācija abu tēlu cīņai ir diezgan sasteigta.
Ar nožēlu jāatzīst, ka WB un Zeks Snaiders ar filmu ir nošāvuši greizi, jo tā atgādina vairāk Sony “Apbrīnojamo Zirnekļcilvēku 2” nekā Marvel “Atriebējus”, pateicoties filmas neveiksmīgajiem un piespiestajiem centieniem izveidot dalītu filmu pasauli, līdzīgi kā tas jau ir Marvel. Tomēr uzskatu, ka filmu ir vērts noskatīties kaut vai tāpēc, lai ieraudzītu jauno Betmenu – kas, atšķirībā no pašas filmas, neliek vilties –, vai arī pirmo Brīnumsievietes interpretāciju uz lielā ekrāna.
Vērtējums – 5/10
