“Gadsimta rubaks” (“Thor: Ragnarok”, 2017)

Eksistenciālā krīze, vienpusēja mīlestība, nenomaksāti rēķini – lai vai kas nomoka, vislabākās zāles vienmēr būs “Marvel” filmas. 17. daļa nesatricināmajā franšīzē garantē augstākās klases izklaidi. Pat tie, kas jūtas iekšēji miruši, lēnām sāk atdzīvoties ikreiz, kad kāds no šiem supervaroņiem atgriežas uz ekrāniem. Visas sāpes tiek noliktas mazā kastītē zem gultas, jo priekšā ir neaizmirstams piedzīvojums, kas gādās vien prieku un laimi. Tā tas ir bijis līdz šim, un “Tors: Ragnarjoks”, protams, nav izņēmums.

Visi dēmoni nostājas kaujas pozīcijā, fonā ieskanas “Led Zeppelin”, un sākas sirsnīgs rubaks. Labie izķepurosies, bet šķēršļi ir salikti uz katra stūra. Lai tiktu tiem cauri, Tors apvieno spēkus ar Halku, kopīgi mēģinādami stūrēt Džefa Goldblūma orģiju kuģi Velna tūplī. Mērķis – izglābt Asgārdu no Ragnarjoka un pa vidu šķetināt “Ugunsgrēka” cienīgu ģimenes drāmu, pasniegtu ar lielu pašironijas devu. To skatoties, tiek aizmirsts par jebkādu kino kritiku stiprās eiforijas dēļ. Nenoliedzami dumji, tās pašas vecās formulas, bet bāc, cik jautri ir to redzēt teju vai 20. reizi.

Thor Ragnarok/Tors Ragnarjoks

“Marvel” dižgari saprot, kas viņiem sanāk vislabāk un ko viņu mērķauditorija grib redzēt visvairāk. Kamēr nekaitīgie konkurenti DC ražo miskasti pēc miskastes, pat lielākie Betmena fani plecu pie pleca dodas skatīties trešo (!) filmu par Pērkona dievu. Un kāpēc gan ne? Vadības pults nodota multimultimāksliniekam Taikam Vaititi, kurš piespiedis visas pareizās pogas. Tora jaunākais uznāciens ir 80. gadu nostalģijas LSD trips – tematiski tuvs “Galaktikas sargiem”. Košums, vizuāla izcilība un skaņu celiņš, kas ir lielisks pats par sevi, bet nav arī “Awesome Mix Vol. 3”. Vaititi patīk izmantot “Immigrant Song” tikpat bieži, cik Skorsēzem “Gimme Shelter” katrā gangsteru filmā – īstajā vietā un laikā.

Politkorektums arī tiek ievērots normas robežās. Vienmēr apburošā Keita Blanšeta iejutusies ļaundares lomā, kas pirmo reizi franšīzē piešķirta daiļā dzimuma pārstāvei. Fakts vien jau var šķist kā uzvara daudziem, tomēr problēma ar vājiem neģēļiem “Marvel” pasaulē nav izzudusi. Tā sāk pārvērsties par spēli – kurš A klases aktieris pēc iespējas baismīgāk izstāstīs acīmredzamo? Empātija ir tikai pret labajiem varoņiem un tāpēc, ka viņi skatītāju mīlestību iemantojuši gadu gaitā.

Thor Ragnarok/Tors Ragnarjoks

Mīlestība nekur arī nepazudīs. “Tors: Ragnarjoks” lēnām stūrē finiša taisnes virzienā, kas izskatās vareni grandioza. Nepilnu 10 gadu laikā supervaroņu kino ir sasniedzis neiedomājamus augstumus, un pēdējie metri kļūst arvien emocionālāki. Pēc gadiem 20 varēs taisīt dienām garus maratonus, atceroties, cik lielu prieku šīs filmas sagādāja. Tagad vajag aizmirst sliktos laikapstākļus, uzplēstās brūces – jādodas skatīties Ragnarjoku, kas izklaidēs uz nebēdu un sasildīs pašas aukstākās sirdis.

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis

Saistītie raksti