Šķiet, neesam paspējuši ne aci pamirkšķināt, kad vēl viens gads nu jau teju būs cauri. Kā jau kino pasaulē tas ir ierasts, arī šogad mūs ir gaidījuši daudz un dažādi lielo un ne tik lielo ekrānu piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Tāpēc nu jau tradicionāli laiks vilkt galus kopā un palūkoties, kas tad šogad ir uz mums atstājis vislielāko iespaidu.
2017. gads ir bijis raibu raibais - un kino pasaule šajā ziņā nav bijis nekāds izņēmums. Mūs ir priecējuši un skumdinājuši ilgi gaidīti blokbāsteri, sajūsminājuši un likuši neizpratnē saraut uzacis jau zināmi un iemīļoti lietpratēji, kā arī mūs ir pārsteidzis ne viens vien jaunais talants, kuru karjerām tagad sekosim līdzi ar īpašu vērību.
Šogad vienā no Kannu kinofestivāla seansiem kāds kungs rupji ielīda man priekšā rindā, kurā gaidīju 40 minūtes, un rezultātā viņš tika ielaists Debisī zālē kā pēdējais. Lieki teikt, ka nepiedienīgs leksikons tiekties tiecās uz āru, kamēr soļoju gaidīt nākamo seansu. Filma, ko neredzēju, bija apburošās Anjēzes Vardas dokumentālais cilvēku un vietu portrets "Visages Villages" jeb "Faces Places". Tādēļ priecājos, ka Vardas jaunāko un, iespējams, arī atvadu filmu bija iespēja noskatīties Tallinas kinofestivālā.