Ceļš uz “Bezgalības karu”, 8. daļa – “Thor: The Dark World”

Šķietami tālajā (bet patiesībā ne visai) 2008. gadā ar filmas “Iron Man” pirmizrādi tika atvērtas durvis kino sāgai – “Marvel Cinematic Universe” (MCU) jeb “Marvel” vienotajai kinopasaulei. Notikumiem tajā esam kārtīgi sekojuši līdzi veselu desmitgadi, bet megafranšīzes augstākais punkts mums vēl tikai ir priekšā – visu varoņu superapvienošanās dubultbliezienā “Avengers: Infinity War” (“Kino Kulta” pirmizrāde – jau 26. aprīlī) un vēl vienā filmā, kas gaidāma nākamgad, bet kuras nosaukumu pagaidām vēl nezinām.

Tāpēc, lai svinīgo notikumu padarītu vēl svinīgāku, lai gaidīšanas laiku vēl paīsinātu un vienkārši lai pagremdētos patīkamās atmiņās, palūkosimies uz visām “Marvel” kinopasaules iepriekšējām filmām – pienākusi kārta vēl vienam piedzīvojumu raudam kopā ar Toru filmā “Thor: The Dark World”!

Thor: The Dark World, Tors: Tumsas karaļvalsts

Gads: 2013.
Režisors: Alans Teilors
Lomās: Kriss Hemsvorts, Natālija Portmane, Toms Hidlstons, Entonijs Hopkinss, Kristofers Eklstons
Kases ieņēmumi visā pasaulē: 645 miljoni dolāru

Lielākā veiksme: “Thor: The Dark World” tapšanas vēsture ir viena no samocītākajām visā MCU (Petijas Dženkinsas nomaiņa režisora krēslā, Natālijas Portmanes dusmas par to, problēmas ar komponistiem utt.), tāpēc nav nekāds brīnums, ka pašā filmā nākas diezgan parakņāties, lai atrastu ko atmiņā paliekošāku un ievērības cienīgu. Bet, ja nu Tora otrajos solo piedzīvojumos ir kāds brīdis, kas ir izturējis laika pārbaudi, tad tā ir filmas kulminācija, kuras laikā Tors un pārējie galvenie personāži, tostarp ļaundaris Malekits, absolūtā haosā mētājas (vārda tiešā nozīmē) no vienas pasaules uz otru, gravitācijai un fizikas likumiem zaudējot jebkādu sajēgu. Šī aina (un Džeinas burvīgie sarkanie zābaki) kompensē diezgan letarģiskās un ātri aizmirstamās izdarības, kas sekoja pirms tam.

Klupšanas akmens: jau kārtējo reizi jāsaka, ka galvenā filmas problēma slēpjas ārkārtīgi neinteresantajā ļaundarī. Kristoferam Eklstonam esot riebies filmēties otrajā “Torā”, un par to nav jābrīnās – Eklstonu vainot Malekita trūkumos nevar, jo pats stāsts aktierim nemaz nedod neko, kur izpausties. Sarežģītie plāni iekarot pasauli pasaules (filma arvien plašāk paver šī Visuma durvis) diez ko nevienam nerūp, ja ļaunais tēls to visu dara tikai tāpēc, ka viņš ir ļauns un viņam tas ir jādara. Tas izdara diezgan lielu ļaunumu visai filmai, kura kļūst diezgan ātri aizmirstama – lai gan skatīties to pirmoreiz bija ierasti jautri, filmu skatoties atkārtoti, nākas cīnīties ar žāvām. Nav nekāds brīnums, ka Eklstonu filmā aizēno Toma Hidlstona Lokijs, kuru satiekam jau trešo reizi, šoreiz vairāk antivaroņa lomā – viņa emocionālie piedzīvojumi un attiecības ar Toru, kuru kamols tiek šķetināts arī šeit, ir krietni, krietni saistošāki.

Thor: The Dark World, Tors: Tumsas karaļvalsts

MVP (visvērtīgākais spēlētājs): “Thor: The Dark World” nav no spilgtākajām “Marvel” filmām, un to pašu var teikt arī par aktieriem, kuriem filma vienkārši nedod gana daudz iespēju izpausties tādā mērā, kā viņi to noteikti gribētu un, protams, mācētu. Bet arī šeit var atrast simpātiskus brīžus, un daudzi no tiem nāk no Stellana Skarsgarda atveidotā Ērika Selviga puses. Ar Ēriku, Džeinas Fosteres kolēģi, mēs iepazināmies jau pirmajā “Thor” filmā, un viņš bija viens no tiem, ko savā varā pakļāva Lokijs “The Avengers”. Šajā filmā mēs redzam, ka prāta kontrole nav palikusi bez sekām – Ēriks ir kļuvis raustīgs un haotisks, kas sagādā ne vienu vien… neveiklu mirkli. Tajā pašā laikā Ēriks bieži vien ir vienīgais uz ekrāna esošais cilvēks, kurš vēl ir spējis saglabāt kaut kādu saprāta balsi, ļaujot skatītājiem viegli identificēties ar viņu un “noenkurojot” filmu nosacītā realitātē.

Labāko joku top 3:

  1. Labas manieres ir svarīgas – Tors nav nekāds cūkcepure un, ierodoties ciemos, savu veseri nevis nomet, kur pagadās, bet gan kārtīgi pakarina tam paredzētajā vietā. Turklāt šai ainai bonusā – Ērika sirsnīgi patiesā reakcija, uzzinot, ka Lokijs ir “miris” (“Oh, thank god!”).
  2. Hameleonu rotaļas – ne līdz galam pārdomātas cameo lomiņas filmās nereti liek no skatītāju rokām izkrist stāsta pavedienam, uz mirkli to pazaudējot, jo ir jāprocesē nupat redzētā negaidītā parādīšanās. Bet veiksmīgi un stāstā pārdomāti ievietotas mazās lomiņas spēj sagādāt daudz prieka – kā tas ir gadījumā ar Krisu Evansu un Stīvu Rodžersu, kurš, šeit, protams, redzams Lokija interpretācijā.
  3. Sabiedriskā transporta prieki – kad Tors apstākļu sakritības rezultātā ir palicis bez Mjolnira rokās un tātad arī spējas lidot, pat pērkona dievam nākas izmantot sabiedriskā transporta (šajā gadījumā – metro) pakalpojumus, kas gan sagādā, mmmm, patīkamus brīžus pārējiem pasažieriem.

Thor: The Dark World, Tors: Tumsas karaļvalsts

Tora faktors*: godam nopelnīti 2,5 punkti!

  • 1 ļoti klasisks punkts par Tora torsu, mazgājoties un domīgi veroties tālumā
  • 1 punkts par Ērika Selviga kailajiem izgājieniem Stonhendžā
  • 0,5 punkti atkal par Ēriku, bet puspunkts zaudēts, jo to redzam televizora ekrānā, turklāt kā iepriekšējās ainas atkārtojumu

* Ainas, kurās kāds no galvenajiem varoņiem redzams bez krekla.

Pēctitru aina(s): “Thor: The Dark World” var lepoties ar veselām divām ainām (bet vispār tā kārtīgi būtu jālepojas tikai par vienu):

  1. Pēc galvenajiem (un, starp citu, ļoti skaistajiem) titriem Sifa, Folstāgs un mēs, skatītāji, speram pirmo soli “Guardians of the Galaxy” pasaulē, kur mūs gaida pirmā satikšanās ar ārkārtīgi ekscentrisko Kolekcionāru. Asgardieši pie viņa ir ieradušies, lai Kolekcionāra drošajās (bet vai tiešām?) rokās nodotu šīs filmas galveno un vienu no visa MCU galvenajiem makgafiniem – vienu no Bezgalības akmeņiem.
  2. Visu titru beigās mūs sagaida neliela atkalsatikšanās ar Natālijas Portmanes Džeinu Fosteri, pie kuras ir ieradies Tors, šoreiz pildot solījumu atgriezties. Šī aina gan šķiet visnotaļ lieka – it sevišķi, ja atceramies, ka šī ir arī pēdējā Portmanes filma MCU un ka Tora un Džeinas attiecības pajūk, kā mēs to uzzinām “Thor: Ragnarok”. Simpātisku mirkli šajā ainā sagādā pats pēdējais brīdis, kad redzam, ka pēc jandāliņa Griničā uz Zemes ir aizmirsts viens no pirmajā “Tora” filmā iepazītās Jotunhaimas ledus briesmoņiem.

Ietekme uz MCU: plašākā visas “Marvel” pasaules mērogā šīs filmas svarīgākais rezultāts ir tas, ka nu mēs esam iepazinuši jau otro no Bezgalības akmeņiem, pēc kuriem dzenas pakaļ Tānoss. Viens, kā zināms, atrodas Asgardā, bet vēl viens tagad ir Benīsio del Toro atveidotā Kolekcionāra ķetnās. Protams, jāatzīmē arī tas, ka pēc šīs filmas un nākamās Tora parādīšanās MCU filmā “Avengers: Age of Ultron” “Marvel” bosiem tapa skaidrs, ka ar šo tēlu kaut kas ir krasi jāmaina, kā rezultātā mēs vēlāk tiksim pie vienas no lieliskākajām “Marvel” filmām vispār – “Thor: Ragnarok”, kur pie vadības stūres ķērās Taika Vaititi ar visām no tā izrietošajām sekām.

Spilgtākais citāts: “There is nothing more reassuring than realizing that the world is crazier than you are.”

Jau rīt iepazīsim vienu no galvenajiem topošajiem strīdus āboliem visā MCU – Ziemas kareivi a.k.a Bakiju Bārnsu – laiks “Captain America: The Winter Soldier”! Iepriekšējie apskati – “Iron Man”, “The Incredible Hulk”, “Iron Man 2”, “Thor”, “Captain America: The First Avenger”, “The Avengers”, “Iron Man 3”

Saistītie raksti