Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis… un ceļošana laikā, un vēl arī vilkatis

Mana nelielā mīlas vēstule veltīta gan trešajai grāmatai, gan filmai. (Ne velti šī ir otrā augstāk novērtētā Harija Potera filma vietnē “Imdb”. Un tās pirmizrāde bija manā dzimšanas dienā – 31. maijā!)

Tātad, Harija trešais gads, atgriežoties Cūkkārpā, – tas nu gan bija gads! Atceros, ka, lasot šo grāmatu, ar Hariju bijām gandrīz vienā vecumā. Tas ir vecums, kad tev sāk likties, ka esi jau liels un gudrs, un, atceroties traumatisko otro grāmatu, kurā bija nu ļoti daudz asiņu, nezināju, ko sagaidīt no šīs. Atminos pirmo lasīšanas reizi un dažus no emocionālākajiem momentiem  – Švītknābja galvas nociršanu un Hagrida asaras, Remusu un viņa slaveno teicienu: “That suggests that what you fear most of all… is fear itself. This is very wise.” un to apcerīgo sajūtu, ka tev noteikti ir tāpat, – bailēm ir ģeniālākais, no kā var baidīties. Toreiz nolēmu, ka turpmāk uz šo jautājumu noteikti atbildēšu tāpat. Un neaizmirstam – šokolāde vienmēr palīdz!

Filmas/grāmatas vislabākie personāži/lietas/brīži:

Laupītāja karte un, protams, paši tās veidotāji. Brīdi, kad uzzinām vairāk par Harija tēvu, par to, cik stilīgs bija Džeimss un viņa “banda” un ka viņš patiesi ir bijis milzīgs podu gāzējs – pat lielāks nekā Freds un Džordžs (un tie ir nopietni konkurenti)!

Atprātotāji un aizstāvji – beidzot papildus Voldemortam mums ir vēl baisākas būtnes. Tās burtiski apēd tavu dvēseli un ir pats baiļu iemiesojums. Interesanti, ka atprātotāju tēli tika balstīti uz pašas autores cīņu ar depresiju. Tomēr vēl foršāks ir veids, kā no tiem atbrīvoties. Pavisam vienkārši – to var panākt, izmantojot sarežģītu mīlestības maģiju, ko, protams, tikai pats Harijs spēj apgūt (jutos tik lepna par viņu!).

Knakts autobuss un sažuvušās galvas, kuras runāja ar jamaikiešu akcentu, – šis fakts runā pats par sevi.

Hermiones izcilais labais āķis – #girlpower

Vilkači un zvēromagi – izrādās, ka arī vilkači eksistē maģiskajā pasaulē, tāpat kā spēja pārvērsties par dzīvnieku – vai tas nav vienreizēji?

SIRIUSS!!!  Harijam ir ģimene! Īsti gan nefunkcionējoša, bet ir! Kā arī labākais tvists – tavs ienaidnieks īstenībā ir tavs draugs! Un neaizmirstam – Siriuss ir numur viens “drama queen” (Tā vietā, lai kliegtu: “TIKAI VIENS ŠODIEN MIRS!”, viņš būtu vienkārši varējis pateikt: “Klau, šodien mēs nogalināsim tikai žurku!”).

Ceļošana laikā – ja jums likās, ka kaut kā tomēr šajā pasaulē pietrūka…

Kopumā šī grāmata bija tā, kas lēnām pārveidoja Harija Potera pasauli no bērnu literatūras uz jau nedaudz nobriedušāku un nopietnāku fantāzijas žanra grāmatu. Tajā Dž.K. Roulinga daudz padziļinātāk iepazīstināja lasītājus ar pašu maģijas pasauli, ar to, cik tā ir sarežģīta un plaša. Tajā mēs uzzinām par daudziem dažādiem, iepriekš neiepazītiem maģijas aspektiem, kā arī par jaunām, aizraujošām maģijas mācību stundām – pareģošanu, maģisko dzīvnieku kopšanu kopā ar Hagridu, senajām rūnām, aritmantiku un pat vientiešu zinībām. Atzīsimies – mēs visi gribētu būt Hermione un, tāpat kā viņa, izmantotu laikgriezi, lai to visu varētu apgūt.

Burvju pasaulē trešajā  grāmatā parādās arī nopietnāki noteikumi. Burvestību ministrija un tās galva ir pakļauti stingriem noteikumiem, bet, kā jau visas ministrijas, arī šī ir zināmā mērā korumpēta un netaisna. Šis faktors pietuvina idilliski skaisto maģijas pasauli realitātei, tomēr laimīgā kārtā to visu izlīdzina Cūkmiestiņš ar sviestalu un konfekšu kalniem!

Harry Potter and the Prisoner of Azkaban/Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis

Kā vienu no faktoriem, kas apliecina Harija Potera franšīzes “augšanu”, var minēt nenoliedzamo Daniela Redklifa pubertātes periodu, jo aktiera vizuālās atšķirības starp “Noslēpumu kambari” un “Azkabanas gūstekni” ir milzīgas. Nenoliedzami pieaugšanu apliecina arī pats režisors Alfonso Kuarons un pieaicinātie smagsvara aktieri, piemēram, Emma Tompsone, Deivids Tjuliss un Gerijs Oldmens. Vienīgā sāpe man ir par Ričardu Herisu, kurš atveidoja Dumidoru pirmajās divās filmās. Viņš nomira 2002. gadā, atstājot aiz sevis milzīgas “kurpes”, ko aizpildīt. Paldies dievam, ka ne Kristofers Lī, ne Ians Makellens neuzņēmās šo lomu, jo “fandomiem” jau tā bieži vien ir grūti atšķirt Gendalfu no Dumidora. Beigu beigās mums bija jāpierod pie Maikla Gembona kā jaunā (vecā), viedā burvja. (Kaut gan manā sirdī īstais un vienīgais Dumidors ir Ričards!)

Lai nu kā, šī ir grāmata, kurā mēs uzzinām ļoti daudz aizraujoša, bet pats galvenais ir tas, ka tajā neviens nenomirst! Harijam ir ģimene, draugi, viņš ir priecīgs, Voldemorts neparādās. Savā ziņā šis varētu būt labākais piemērs “filler” sērijai – pilna ar pavisam būtisku informāciju, bet bez nāvēm. Tāpēc, katru reizi skatoties filmas vai pārlasot grāmatas, man patīk sākt ar ceturto grāmatu, bet pabeigt visu ar trešo. Tādējādi viss vēl ir skaisti un priecīgi! Iesaku kādreiz tā izmēģināt – kaut vai klausoties audiogrāmatas!

Atgriezīsimies Harija Potera pasaulē jau 16. novembrī, Kinoblogeri un Cēsu alus rīkotajā “Fantastiskās būtnes – un kur tās meklēt” pirmizrādes seansā! Biļetes jau pieejamas: http://ej.uz/beasts

Saistītie raksti