Kinoprojekts “Spektrs” un Rīgas Starptautiskais kino festivāls piedāvā Mias Hansenas-Lēves jaunāko filmu “Gaišā nākotne”. Galvenajā lomā – izcilā franču aktrise Izabella Ipēra!
Filma “Gaišā nākotne” šī gada Berlīnes kinofestivālā franču režisorei Miai Hansenai-Lēvei sagādāja “Sudraba lāci” par labāko režiju. Divās iepriekšējās filmās režisore pievērsusies pirmās mīlestības trauslumam (“Jaunības mīlestība”, 2012) un jauna dīdžeja centieniem izsisties 1990. gadu Parīzes klubu kultūrā (“Ēdene”, 2015). Filmas Latvijas pirmizrāde šogad notika Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmas “Riga IFF Selection” ietvaros.
Natālijas (Izabella Ipēra) stabilā dzīve brūk kopā – pēc vairāk nekā 20 gadus ilgas laulības viņas vīrs aiziet pie jaunākas sievietes, bērni pieaug un izvācas no vecāku ligzdas. Arī pasniegtās filozofijas klases skolēni ir vairāk ieinteresēti protestos un anarhijā nekā pasniedzējas stāstītajā. Klāt visam vēl nāk slimās un kaprīzās mātes (Edīte Skoba) izlēcienu nasta: te viņa izdomā izsaukt avārijas dienestus, te taisīt pašnāvību, te neēst… Taču Natālija ar nesatricināmu mieru pieņem visus dzīves piespēlētos izaicinājumus…
Režisore nedramatizē un ieņem ieturēti vērojošu pozīciju. Izvairoties no pašmērķīga eksistenciāla smaguma un lēta sentimenta, Hansena-Lēve pēta savas varones evolūciju. Filmā daudz apspriež filozofiju – arī režisore nāk no filozofijas pasniedzēju ģimenes –, bet šīs sarunas nav vien snobiska mētāšanās ar vārdiem un idejām. Tiek uzdots jautājums, kādā mērā humanitāras zināšanas ir pielietojamas ikdienas dzīvē. Natālija stoiskā nosvērtībā sakārto savas emocijas. Sižetiski ir sagatavota klasiska klišeju augsne pusmūža krīzei un radikāliem pavērsieniem. Tomēr tā vietā, lai mainītu savu dzīvi par visiem simt astoņdesmit grādiem, galvenā varone nezaudē pašlepnumu un strādā ar savu iekšējo pasauli.
Izabella Ipēra viennozīmīgi ir filmas smagsvars, niansēti izspēlējot Natālijas dzīves pēkšņās pārmaiņas, kurām lēni pielāgojas kā prāts, tā emocijas. Filma sižetiski un tehniski ir gaužām vienkārša – tieši tādēļ jo vieglāk būtu paslīdēt un pārspīlēt, bet nekas tāds nenotiek. Filma iztiek bez neparastiem kameras leņķiem, sarežģītiem montāžas paņēmieniem vai impulsīviem kadriem – saturiski un tehniski visa spozme gulstas uz režisores meistarīgā scenārija un Ipēras pleciem. Filma ir lakoniskuma un elegances triumfs. Gaišā nākotne ir turpinājums. Virzība uz priekšu.
“Gaišā nākotne” saņēmusi arī Bukarestes kinofestivāla balvu par labāko režiju, kā arī Losandželosas kinokritiķu asociācijas un Ņujorkas kinokritiķu asociācijas balvas Ipērai par labāko sieviešu lomu!
Skatieties filmu kinoteātrī “Splendid Palace”: http://kinospektrs.lv/things-to-come/
